"Lielās mūzikas balvas 2023" nominanti kategorijā "Izcils sniegums gada garumā"

Uz "Lielo mūzikas balvu 2023" kategorijā "Par izcilu sniegumu gada garumā" pretendē: Latvijas Radio bigbends, saksofonists Aigars Raumanis un klavesīniste Ieva Saliete. Par aizvadītā gada radošās dzīves spilgtākajiem notikumiem stāsta Ieva, Aigars, kā arī Latvijas Radio bigbenda mākslinieciskais vadītājs Kārlis Vanags.

IEVA SALIETE

Ievas Salietes vārds 2023. gadā iezīmējas gan ar baroka mūzikas programmām, gan ar laikmetīgo mūziku un jaundarbu pirmatskaņojumiem, un, kā atzīst Ieva: "Pats būtiskākais ir bijusi sadarbība, un šī sadarbība ir bijusi ļoti daudzveidīga un muzikāli barojoša. (..) Balanss ir starp baroku un laikmetīgo mūziku, jo es nevarētu dzīvot tikai kādā no šīm pasaulēm un man ir ļoti svarīgi šie ceļojumi starp laikiem, jo, iedziļinoties abos procesos, tie kaut kā viens otram palīdz. Laikmetīgā mūzika, ja tev ir baroka zināšanas, arī skan nedaudz citādāk. Baroku spēlēju, protams, vēsturiskajā atskaņojumā, bet tomēr ar savu šodienas personisko skatījumu."

18. maijā Mākslas centrā Zuzeum vijolnieces Agneses Kanniņas, čellistes Māras Botmanes un klavesīnistes Ievas Salietes sniegumā izskanēja koncertprogramma "Baroka rožu dārzs".

Ar franču baroka mūzikas meistardarbu programmu un plašāku domubiedru loku Ieva Saliete mākslas centrā Zuzuem atgriezās arī vasaras nogalē.

Senās mūzikas festivālā 12. jūlija vakarā  Rīgas Sv. Pētera baznīcā Ieva Saliete piedalījās koncertā "Renesanses un baroka garīgie dziedājumi", kurā Viljama Bērda, Heinriha Ignāca Franča fon Bībera un  Dītriha Bukstehūdes mūzika tika atskaņota kopā ar Marko Ambrozīni (taustiņvijole), Latvijas Radio kori un diriģentu Kasparu Putniņu.

Festivālā “Baltijas mūzikas dienas” 26. martā Rīgas Latviešu biedrības nama Zelta zālē, Ieva Saliete un akordeonists Artūrs Noviks uzstājās gan solo, gan duetā, kas tika izveidots pateicoties diviem, programmu ielogojošajiem opusiem: lietuviešu komponistes Justes Janulītes Harp is a Chord un Jāņa Petraškēviča jaundarba „Neparalēles” pirmatskaņojumam, kas šī gada laikā atskaņots jau sešas reizes un izpelnījies arī starptautisku atzinību.

15. oktobrī “Lielajā dzintarā” kamersērijā “Personīgi” saspēlē ar nīderlandiešu blokflautistu Ēriku Bosgrāfu līdzās izskanēja senā mūzika un mūsdienu komponistu darbi, bet kopā ar  multiinstrumentālisti Ievu Nīmani un baroka čellisti Ilzi Gruduli 22. oktobrī Reformātu baznīcā tiks atklāts arī jaunās mūzikas festivālu “Arēna”, toskait ar Annas Veismanes, Matīsa Čudara un Jēkaba Nīmaņa jaundarbiem.

Īpašs notikums risinājās 3. novembrī Lielajā ģildē, kad kopā ar Valsts kamerorķestri Sinfonietta Rīga tika pirmatskaņots Andra Dzenīša klavesīnkoncerts “Strēles”. Ieva Saliete: "Man ir liela pateicība Andrim, jo tā bija viņa iniciatīva. Manuprāt, tas ir viens no pirmajiem koncertiem klavesīnam ar orķestri, brīžiem uz neizspēlējamības robežas un pāri tai, bet šie izaicinājumi mani iedvesmo atrast veidu, kā tomēr izspēlēt to it kā neizspēlējamo. Tas bija ļoti spilgts skaņdarbs un lieliska sadarbība ar Andri un Normundu, kurš mani izveda cauri šim koncertam kā tāda droša roka, jo bez viņa palīdzības, domāju, es tur varētu viegli apmaldīties."

AIGARS RAUMANIS

Saksofonists, starptautiski konkursu laureāts Aigars Raumanis ieguva "Lielo mūzikas balvu 2019" kategorijā “Gada jaunais mākslinieks”, turpina studijas doktorantūrā un 2023. gadā dažādos sastāvos ir piedalījies ap 70 koncertos visā Latvijā un arī ārpus tās.

Aigars Raumanis:

"Tas nebūs daudziem pārsteigums, ka man aktualitāte un interese pārsvarā ir par jauno mūziku, pirmatskaņojumiem. Ar tiem 14 jaundarbiem, kas pagājušajā gadā bijuši, sanāk vismaz viens pirmatskaņojums mēnesī.

Man tuvākie, protams, ir bijuši ar darbi orķestri, jo satikt orķestri ir īpašs notikums.

Viens no notikumiem ir Uģa Prauliņa Uvertīra, ko pirmatskaņojām festivālā Saxophonia kopā ar Rīgas Saksofonu kvartetu, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un diriģentu Jāni Stafecki. Manuprāt, tas bija ļoti izdevies darbs, ļoti labs opuss ar Uģim Prauliņam raksturīgo epizodiskumu un džezīgumu, un tas mani, protams, uzrunā."

Aigars Raumanis: "Nebūšu objektīvs, bet vienmēr fanoju par Platonu Buravicki, jau ilgus gadus. Vēlos izcelt viņa darbu "Mīlošas sirds dārdi", ko ar Guntaru Freibergu pirmatskaņojām Siguldā. Tas ir man ļoti tuvs opuss, ko pēc tam esmu iestudējis arī ar Reini Tomiņu. Vēl noteikti gribu izcelt pasaulē pirmo koncertu saksofonam, ērģelēm un orķestrim, ko uzrakstījusi Renāte Stivriņa. To pirmatskaņojām Rīgas Domā ar Aigaru Reini, Vidzemes kamerorķestri un Andri Veismani.

Aigars Raumanis: Tieši sadarbība ar komponistiem ir tas, kas man ļoti patīk. Vienīgais informācijas avots nav tikai nošu teksts, bet arī dzīvs cilvēks, kurš var ietekmēt atskaņojumu, un arī es varu ietekmēt nošu tekstu, un tas ir pats interesantākais.

Ir darbi, kuri varbūt tiks atskaņoti tikai vienreiz, bet tā zemes irdināšana jaunajā mūzikā ir ļoti, ļoti svarīga.

Skaidrs, ka dažādos projektiem sadarbojos ar ļoti daudziem cilvēkiem, un cilvēki mainās, mūzika mainās. Man liekas ļoti svarīgi, ka ir konstantas vienības, tie ansambļi, kas man jau ir ilgus gadu. Piemēram, ar ērģelnieku Aigaru Reinis kopā spēlējam kopā jau desmito gadu. Mēs sākām tālajā 2014. gadā Lieldienu dievkalpojumā Sv. Ģertrūdes baznīcā. Šī sadarbība man tiešām ir pati tuvākā gan draudzīgā, gan muzikālā ziņā, mēs esam domubiedri mūzikā un dzīvē.

Aigars Raumanis: "Protams, mans lolojums - kameransamblis Trio Tresensus, kuru izveidojām 2015. gadā. Tad ir jaunāki ansambļi, ar kuriem pagājušajā gadā ļoti daudz esmu uzstājies. Ir Rīgas Saksofonu kvartets, kuram pievienojos tikai 2022. gadā, bet, protams, viņu vēsture ir daudz ilgāka, līdz ar to esmu tur jaunākais biedrs. Ir arī divi šobrīd ļoti aktuāli ansambļi, ar kuriem ir daudz koncertu - trio HAI ar Hertu Hansenu un Ilonu Meiju, drīz būs vēl koncerti, un Reinis Tomiņš, ar kuru kopā pagājušgad, manuprāt, skaitliskā ziņā bija visvairāk koncertu.

Mūsdienu kultūras forumā “Baltā nakts” 9. septembrī VEF Kultūras pils Lielajā zālē Orķestris “Rīga” Valda Butāna vadībā piedāvāja laikmetīgas mūzikas koncertu “JAUNS. 21. gadsimta mūzika”, kuras Nika Gothama "Bakhanālijas” atskaņojumā piedalījās arī saksofonu kvartets Atomos

LATVIJAS RADIO BIGBENDS

Latvijas Radio bigbends 2023. gadā iepriecināja ar teju 30 daudzveidīgiem koncertiem, sadarbojoties ne vien ar pašmāju, bet arī izciliem ārzemju mūziķiem.

Festivāla Saxhophonia koncertos bija iespēja saspēlēties ar ameriķāņu saksofonistu Doniju Makaslinu un taustiņinstrumentālistu Džeisonu Lindneru, bet 18. februārī Lielajā ģildē skanēja brazīļu mūzikas ritmi. Brazīliešu mūziķi Ademirs Juniors (saksofons) un Tjagu Loejs (perkusijas) piedāvāja gan savas oriģinālkompozīcijas, gan brazīliešu mūzikas un pasaules džeza klasika.

Liepājas Starptautiskā zvaigžņu festivālu noslēdzošajā simfodžeza programmā 11. martā Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" Latvijas Radio bigbends sadarbojās ar Liepājas Simfonisko orķestri un diriģentu Gunti Kuzmu. Solisti bija Ola Onabule (balss), Kārlis Vanags (tenorsaksofons), Edvīns Ozols (kontrabass) un Artis Orubs (sitaminstrumenti), pirmatskaņots tika arī Kārļa Vanaga Koncerts tenorsaksofonam, kontrabasam, sitaminstrumentiem ar orķestri Trio Collosus.

25. maija vakarā VEF Kultūras pilī grupas "Remix" instrumentālā mūzika ieskanējās jaunās skaņās: to Latvijas Radio bigbendam aranžējis Viktors Ritovs. 

Rīgas festivālā 8. jūnijā VEF kultūras pils skanēja Latvijas Radio bigbenda un amerikāņu saksofonspēles leģendas Boba Mincera koncerts. "Bobs Mincers ir viens no mūsdienu redzamākajiem saksofonistiem. 1991. gadā Bobs Mincers pievienojās Yellowjackets sastāvam, kas grupai bija izšķirošs pagrieziens, jo, pateicoties viņam, grupa vēl aizvien ir viena no pieprasītākajām džeza mūzikas grupām pasaulē. Boba Mincera devums ir vienlīdz nozīmīgs gan kā izpildītājam, gan kā komponistam un aranžētājam. Viņa mūzika ir ļoti iecienīta gan profesionālo, gan studentu bigbendu repertuāros," stāsta Latvijas Radio bigbenda mākslinieciskais vadītājs Kārlis Vanags.

2023. gadā Latvijas Radio bigbends aizsāka jaunu koncertsēriju "Amerikas džeza vakars", kurā klausītāji tiek aicināti atskatīties uz bigbenda žanra "zelta mantojumu" un nozīmīgākajām džeza personībām kā Latvijā, tā pasaulā. 5. oktobrī Spīķeru koncertzālē uzmanība tika centrēta uz trim taustiņspēles meistariem - Džo Zavinulu,  Čiku Korea un Hērbiju Henkoku. Koncertā kopā ar jaunās paaudzes Latvijas džeza mūziķiem – vibrofonistiem Miķeli Dzenušku un Ēriku Miezi, kā arī pianistu Edgaru Cīruli – Latvijas Radio bigbends godināja šo mākslinieku daiļradi.

18. novembrī Latvijas Nacionālajā teātrī Latvijas Radio bigbends kuplināja Latvijas Republikas proklamēšanas 105. gadadienai veltītoais svētku koncertu.

30. novembrī Spīķeru koncertzālē bija dubultsvētki - IV Baltijas un Ziemeļvalstu jauno komponistu bigbenda kompozīciju konkursa fināla kārta un Latvijas Radio bigbenda un dziedātājas Aijas Vītoliņas albuma „Sajust grūvu” atvēršanas svētki.

Festivāla "Eiropas Ziemassvētki" koncertos Rīgā un Jūrmalā Latvijas Radio bigbends saspēlējās ar maestro Raimondu Paulu. Kārlis Vanags: "Esam absolūti pagodināti un priviliģēti, ka ikdienā mums ir iespēja pamuzicēt gan mēģinājumos, gan koncertos, un katru gadu pēc maestro iniciatīvas mēs izveidojam pat vairākas jaunas programmas. Interesants vienmēr ir tas fakts, ka, ja maestro kaut ko jaunu ir izdomājis, viņš parasti izmēģina mazākā sastāvā vai mazākās koncertzālēs, piemēram, Mūzikas namā Daile. Kad viņš ir ieguvis pārliecību, ka šim projektam jāvirzās tālāk, mēs izveidojam aranžējumus. Piemērs ir projekts ar Paulu Saiju, jauno dziedātāju. Tika atrasti skaņdarbi no Aijas Kukules repertuāra, atsauktas atmiņā arhīvos nogūlušās, bet visnotaļ interesantas dziesmas.

Ar maestro muzicējām arī gada nogalē, kopā ar Rīgas Doma zēnu kori Mārtiņa Klišāna vadībā un dziedātāju Daumantu Kalniņu. Šī sadarbība, protams, turpinās, un maestro nāk ar jaunām idejām, tā kā redzēsim, kādas jaunas programmas mūs gaida."