"Lielās mūzikas balvas 2023" nominanti kategorijā "Gada koncerts"

Kategorijā "Gada koncerts" uz "Lielo mūzikas balvu 2023" pretendē:

Riharda Vāgnera operas "Zigfrīds" koncertatskaņojums 29. jūlijā koncertzālē "Cēsis" – solisti, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un diriģents Tarmo Peltokoski (rīkotājs – Cēsu Mākslas festivāls, koncertzāle "Cēsis")

Hektora Berlioza Rekviēms 26. augustā Rīgas Domā – Valsts akadēmiskais koris "Latvija", Orķestris "Rīga", Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un diriģents Māris Sirmais (rīkotājs – VAK "Latvija")

"Valsts svētku koncerts. Latvijai 105" 17. novembrī Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" – Andrejs Osokins, Liepājas Simfoniskais orķestris un diriģents Jānis Liepiņš (rīkotājs – "Lielais dzintars")

Par katru nominantu stāsta Lielās mūzikas balvas žūrijas pārstāve Ilze Šarkovska-Liepiņa.

29. jūlijā koncertzālē "Cēsis" Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra galvenā diriģenta Tarmo Peltokoski vadībā izskanēja Riharda Vāgnera operas "Zīgfrīds" koncertuzvedums.

Tajā līdz ar LNSO piedalījās pasaules vadošās operzvaigznes, kas ir savas karjeras pašā virsotnē. Titullomā – Mihaels Veiniuss (Michael Weinius), kurš bija lielisks Zīgmunds Cēsīs 2019. gada “Valkīras” atskaņojumā. Nībelunga Mīmes lomā - titulētais un starptautiski pieprasītais raksturtenors Andreass Konrāds (Andreas Conrad). Ceļinieks jeb Votāns bija Olivers Cvargs (Oliver Zwarg), kurš Cēsu “Tristana un Izoldes” iestudējumā dziedāja Kurvenālu un LNO izrādēs bijis Alberihs un Klīstošais holandietis. Grūtā Brinnhildes loma tika uzticēta Latvijā labi pazīstamajam lietuviešu dramatiskajam soprānam Vidai Miknevičūtei (Vida Miknevičiūtė), bet Erdas lomu atveidoja spožais zviedru kontralts Anna Larsone (Anna Larsson).

Pārējās lomās - Pūķis Fafners - Tīmo Rīhonens (Timo Riihonen), kuru Cēsu “Valkīrā” bija iespēja iepazīt kā Hundingu, Alberihs - Armands Siliņš-Bergmanis, bet Mežaputns Kristīne Gailīte. Par sagaidīto pēc šīs koncertuzveduma - domas no LR3 "Klasika" direktores Gundas Vaivodes un mūzikas kritiķa Armanda Znotiņa.

Zīmīgi, ka Riharda Vāgnera opera Zigfrīds bija viens no pavērsieniem, kas Tarmo Peltokoski tuvināja diriģēšanai.

Hektora Berlioza monumentālo Rekviēmu 26. augustā Rīgas Domā atskaņoja Valsts Akadēmiskais koris “Latvija”, Latvijas Nacionālais Simfoniskais orķestris, Orķestris “Rīga” un britu tenors Endrū Steipls (Andrew Staples) diriģenta un festivāla mākslinieciskā vadītāja Māra Sirmā vadībā.

Hektors Berliozs ar 1837. gadā komponēto Rekviēmu jeb Lielo sēru mesu centies pārsteigt laikabiedrus ar skanējumu, kāds iepriekš nebija dzirdēts. Viņa iecere bija panākt skanējumu, kas patiesi liecinātu par pasaules galu. Strukturāli darbs veidots desmit daļās, kuru pamatā ir baznīcas liturģiskais teksts, taču iepretim citiem komponistiem, Berliozs maina teksta secību daļu ietvaros. Pie kam ciklā iztrūkst Benedictus teksts, kā arī Lux aeterna (Mūžīgā gaisma) un Libera me (Atpestī mani). Arī muzikālais materiāls, ko Berliozs izmanto Rekviēmā, nereti ir aizgūts no citiem viņa nepabeigtajiem darbiem. Milzu vēriens, grandiozitāte un monumentālisms varētu būt Berlioza Rekviēmu raksturojošie lielumi. Ne vien muzikāls, bet pat fiziski sajūtams iespaids tiek radīts ar grandiozo mūziķu sastāvu. “Mums jāļaujas instrumentu un balsu radītajai skaņas vibrācijai, ja vēlamies izjust patiesas muzikālas trīsas”, rakstījis Hektors Berliozs.

Recenziju raidījumā Post Factum iespaidos par Berlioza Rekviēmu dalījās muzikoloģes Liene Jakovļeva un Inga Saksone, kā arī mūzikas kritiķis – Armands Znotiņš.

17. novembrī Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” izskanēja Liepājas Simfoniskā orķestra un diriģenta Jāņa Liepiņa “Valsts svētku koncerts. Latvijai 105”. Programmā tika kārtota Ādolfa Skultes Devītā simfonija un Jāņa Ivanova simfoniskā poēma "Lāčplēsis", kā arī šim koncertam īpaši rakstīts jauns opuss - komponista Zigmara Liepiņa Klavierkoncerts, ko atskaņoja pianists Andrejs Osokins.

Zigmars Liepiņš pārraidē Atspere, ko vadīja Gunda Vaivode, stāsta, kādi bijuši šīs ieceres pirmie iedīgļi.

Latvijas Radio 3 "Klasika" šī koncerta tiešraides starpbrīdī izskanēja arī pianista Andreja Osokina komentāru par Zigmara Liepiņa Klavierkoncertu un diriģenta Jāņa Liepiņa domas par koncerta kopējo koncepciju.

Par Liepājas Simfoniskā orķestra valsts svētku koncertu "Latvijai 105" - arī raidījumā Post factum.