"Lielajai mūzikas balvai 2021" kategorijā "Par izcilu darbu ansamblī" nominēta čelliste Margarita Balanas, pianiste Elīna Bērtiņa un kontrabasists Jānis Rubiks. "Beneficē" iepazīstam viņus tuvāk. 

Pirms sarunas ar katru - žūrijas viedoklis, ko preses konferencē pauda muzikoloģe, Latvijas Televīzijas Kultūras redakcijas vadītāja Ieva Rozentāle.

Kopā ar talantīgo māsu un brāli spoži aizvadījusi Vidzemes koncertzāles “Cēsis” rezidences gadu, čelliste MARGARITA BALANAS pērn pārsteidza ne vien ar aizrautīgu spēles manieri, krāsām bagātu skanējumu un žilbinošu tehniku, bet arī sava repertuāra žanrisko robežu paplašināšanu, ļaujoties džeza un elektroniskās mūzikas vilinājumam. Festivālā “Čello Cēsis” Margarita šarmēja gan ambientajā programmā “1920”, gan sajūmināja Fridriha Gūldas kolorītajā Koncertā, Kārļa Vanaga vadītajā Latvijas Radio bigbendā atrodot temperamentā līdzvērtīgu sapēles partneri. Par muzikālu veiksmi izvērtās arī mūziķes satikšanās ar LSO, Andra Veismaņa vadībā Latvijā pirmoreiz atskaņojot Vīnes klasiķu laikabiedra Antona Krafta virtuozo Čellkoncertu.

"Spēlēšana ansamblī īstenībā liekas kā dzīvs organisms, kā attiecības, kā ģimene," intervijā Rūtai Paulai uzsver Margarita Balanas.

Pianistes ELĪNAS BĒRTIŅAS spēlei piemīt gan aristokrātisks cēlums, gan mežonīgs spēks, to raksturo arī žilbinoša tehnika un saistoša toņkrāsu daudzveidība, bet vainago – pamatīgums un intelektuālais dziļums, ar kādu mūziķe piepilda ik katru interpretāciju. Aizvadītajā gadā par to pārliecinājāmies gan Lielajā ģildē, kur Prokofjeva Pirmā klavierkoncerta lasījumā mūziķe lieliski sapratās ar Andra Pogas vadīto LNSO, gan “Zuzeum” kamermūzikas programmā “Vakars Parīzē”, tāpat arī “Ventspils kamermūzikas dienās”, kur Bērtiņa savaldzināja ar lappusēm no Pjacollas un Bernsteina mūzikas, kā arī Cēsu koncertzālē, kur kopā ar domubiedriem fascinēja koncertprogrammā “Mūzika sitaminstrumentiem. Auznieks. Bartoks. Krams”. 

Pianiste Elīna Bērtiņa: "Tas ir tas kolosālākais, ka tu ar muguras smadzenēm, vai vienkārši ar cilvēka vibrācijām tā kā savienojies, un tas notiek ārpus takts daļām…"

JĀŅA RUBIKA mūziku raksturo ziemeļnieciska atturība, enerģētiska saspēle un brīva improvizācija. LNSO Vecgada koncertos kontrabasists sajūsmināto klausītāju ovācijas saņēma kā viens no “Equanimity Trio” mūziķiem, bet vasarā pārliecināja, pianista Kristapa Vanadziņa trio sastāvā muzicējot “Rīgas ritmu” programmā Dailes namā. Rudenī klajā nāca viņa kopīgi ar dziedātāju Beāti Zviedri radītais albums “Kad es nomizojos”, kas tika arī ieskandināts koncertā VEF Kultūras pilī, un tad vēl Jāņa aizvadīto gadu krāšņo arīdzan sadarbība ar Liepājas bigbendu un Denisu Paškeviču. 

"Džezs vēsturiski izcēlies kā kolektīva māksla, saspēles māksla, un improvizācija tomēr arī ir visdzīvākā un visīstākā tad, kad tā veidojas ansamblī kā saruna starp diviem, trijiem, vai vairāk dalībniekiem," atzīmē kontrabasists Jānis Rubiks.