Šoreiz tuvāk iepazīstam "Lielās mūzikas balvas 2016" nominantus kategorijā "Gada uzvedums".

* Ērika Ešenvalda opera "Iemūrētie" (libreta autore Inese Zandere) - Latvijas Nacionālās operas solisti, koris un orķestris, diriģents Māris Sirmais, režisore Laura Groza-Ķibere Latvijas Nacionālajā operā, pirmizrāde 2016. gada 19. maijā

* Krista Auznieka un Endija Stota kora opera Neoarctic - Latvijas Radio kora grupa, diriģents Kaspars Putniņš, režisore Kirstena Dēlholma Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, pirmizrāde 2016. gada 26. augustā

* Šarla Guno operas "Fausts" jauniestudējums - Latvijas Nacionālās operas solisti, koris un orķestris, diriģents Tadeušs Voicehovskis un režisors Aiks Karapetjans Latvijas Nacionālajā operā, pirmizrāde 30. septembrī

---

Ērika Ešenvalda opera "Iemūrētie" ir uzrunājošs un ļoti būtisks, saturā daudzslāņains darbs, kas, aktualizējot atšķirīgas dzīves vērtības un izvēles nenovēršamību, personiskā un pārlaicīgā mērogā runā par upura neizbēgamību un jēgu. Operas pirmizrāde notika19.maijā Latvijas Nacionālajā operā. Mūsdienīgi postmodernā estētikā veidotais muzikāli skatuviskais darbs, kura žanriskajai definēšanai libreta autore dzejniece Inese Zandere lietojusi apzīmējumu "mītiskā melodrāma", koncentrējas uz gadsimtu teikās un vēstures patiesībā sakņoto būvupura tēmu. Jaunā opera un tās iestudējums piedāvā gan dziļi personisku traģisku upurētas mīlestības stāstu par radošu personību starp nežēlīgām dzīves izvēlēm, gan atklāj universālus simbolus, gan portretē sabiedrību - no māņticībā balstītiem būvnieku rituāliem un ikdienas dzīves epizodēm līdz ironiski atrādītam pompozam mūsdienu varas ceremoniālam. Ērika Ešenvalda otrais darbs operas žanrā ir viņa kā stilizētāja meistarības kvintesence - dažādi stili un žanri te mērķtiecīgi kalpo kā atpazīstamu un asociatīvi mērķētu zīmju valoda. Režisorei Laurai Grozai-Ķiberei debija operas žanrā izdevusies spoža, pārliecina arī solistu ansamblis un Latvijas Nacionālās operas koris. Muzikālais jauniestudējums tapis diriģenta Māra Sirmā vadībā.

Ēriks Ešenvalds, iztaujāts par iestudējuma tapšanu, atzīstas: "Operas žanrs kā tāds ir daudz nervu paģērošs. Jo komponists jau ir tikai viena daļa no liela projekta. Tur ir režisors, scenogrāfs, gaismas, solisti - katrs ar savu balss krāsu, tehniskie darbinieki, koris. Un tad, kad visi uz skatuves satiekas... Vienā mēģinājumā es speciāli pastaigāju pa skatuvi starp solistiem... Pat prātā man nebija ienācis, kādā diskomfortā viņi to mākslu rada!" 

Ineses Zanderes, Lauras Grozas-Ķiberes un Māra Sirmā sacītais - pārraidē "Pa ceļam ar Klasiku"!

Drīz pēc pirmizrādes raidījumā Post factum šo iestudējumu vērtēja mūzikas žurnāliste Lauma Mellēna kopā ar Orestu Silabriedi un Gundu Vaivodi...

---

Kora opera Neoarctic ir rosinoša, poētiska un saviļņojoša muzikāla performance par antropocēnu - jaunu ģeoloģisko laikmetu, kam raksturīga iepriekš nepieredzēta cilvēka ietekme uz Zemes ekosistēmām. Vienlaikus tas ir arī stāsts par katru no mums. Divpadsmit dziesmas un divpadsmit izcili Latvijas Radio kora dziedātāji, divpadsmit dabas ainavas un divpadsmit skaņu ainas, kuras viens no otra neatkarīgi gleznojuši divi komponisti - plaši pazīstamais britu elektroniskās un tehnomūzikas autors Endijs Stots un jaunais latviešu skaņdaris Krists Auznieks. Jau trešais dāņu režisores Kirstenas Dēlholmas radītās eksperimentālās apvienības Hotel Pro Forma un Latvijas Radio kora un diriģenta Kaspara Putniņa sadarbības projekts pirmizrādi piedzīvoja Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī 26. augustā un pārteidza kā vizuāli iespaidīgs, estētiski baudāms un emocionāli uzrunājošs iestudējums.

Kaspars Putniņš intervijā "Klasikai" atzinis: "Pašam par saviem muzikālajiem "bērniem" ir diezgan grūti runāt, un vēl nav īsti nekādas pēcsajūtas. Ar Neoarctic atrodamies ceļa sākumā, jo plānotas daudzas uzstāšanās dažādās pasaules malās.

Man šķiet, ka te ir dažas kvalitātes, kas patiešām ir īpašas gan vizuālā risinājuma ziņā, kas Kirstenas Dēlholmas uzvedumos vienmēr ir jaudīgs, interesants, neparasts, gan skaņas ziņā.

Bieži un daudz esmu saskāries ar muzikāliem eksperimentiem, bet tas, kā kora faktūru izmantojuši abi komponisti, man šķiet patiesi īpaši! Vārdos pat grūti aprakstīt - īpaša instrumenta kvalitāte. Abu mūzikas autoru stils un valoda ir ļoti specifiska. Tēma lielā mērā ietekmē kopējo virzību, mērogus, attiecības. Krists jau pats ir globāli domājošs, dziļas filozofiskas domas cilvēks, ar plašām interesēm par pasauli, dzīvi, cilvēkiem, tāpēc viņu uzrunāju pašā sākumā. Abi komponisti viens otra darbu dzirdējuši jau no paša sākuma. Viņi nestrādā kopā, un nemēģinām šīs attiecības arī mākslīgi veidot - tilti intuitīvi veidojas paši. Runājot par komponistu izvēli, jau no paša sākuma sapratām, ka vēlamies visaugstākā līmeņa tehnoloģiju profesionāļus, un pagāja ilgs laiks, kamēr izkristalizējam konkrētus kandidātus. Tādu, kas mums liktos atbilstoši, ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi. Jo daudzi neriskē doties teritorijā, kas viņiem nepazīstama."

Saruna ar Kristu Auznieku - pārraidē "Pa ceļam ar Klasiku".

---

Johana Volfganga Gētes traģēdijas iedvesmotās Šarla Guno operas "Fausts" iestudējums Aika Karapetjana režijā un ar muzikālo vadītāju Tadeušu Voicehovski pie diriģenta pults pirmizrādi Latvijas Nacionālajā operā piedzīvoja 30. septembrī. LNOB 2016./2017.gada sezonas pirmais jauniestudējums ir spriegs un emocionāli uzrunājošs, vērienīgs un cilvēciski patiess, tas izdevies gan muzikāli, gan vizuāli mākslinieciski iespaidīgs. Izrāde ir konceptuāli un stilistiski konsekventa, arī muzikāli un vizuāli harmoniska, jo režija te seko mūzikai, kas mūsdienās ir retums. Par iestudējuma muzikālo veiksmi īpaši jāpateicas diriģentam Tadeušam Voicehovskim, kura vadītais orķestris ir šīs operas asinsrite, tās galvenais muzikālais balsts un lieliskā solistu ansambļa nepagurstošs iedvesmotājs.

Aiks Karapetjans intervijā "Klasikai" neslēpj: "Fausts noteikti asociējas ar drūmām, šausmīgām lietām, un arī es nezin kāpēc esmu tāds cilvēks, kurš citiem asociējas ar šausmām... Iespējams, arī Zigmaram Liepiņam par mani bija zināms priekšstats, tāpēc likās, ka "Faustam" esmu piemērots režisors."

Pēc iestudējuma pirmizrādes raidījumā Post factum to vērtēja Lauma Mellēna, Orests Silabriedis un Gunda Vaivode.