12. martā skaistu un apaļu jubileju svin samtainā mecosoprāna balss īpašniece Kristīne Zadovska.

Oficiālais jubilejas koncerts skanēs 13. martā Latvijas Nacionālajā operā, un šai sakarā ar dziedātāju "Klasikas" studijā jau tikāmies.

Bet nu laiks pienācis "Beneficei" - īstai, dziļai un sirsnīgai sarunai ne tikai par mūziku, bet arī dzīvi.

"Mans gadījums, kā nokļuvu Rīgā un Konservatorijā, ir ārkārtīgi interesants... Nezinu, vai ar to profesionāls var lepoties, bet man nav bijuši nekādi muzikālie pamati. Jaunpils, kurā dzīvojām, ir pagasts, un nekādas mūzikas skolas tur nebija. Visa mana bērnība un skolas laiks pagāja vienā lielā mīlestībā pret dzīvniekiem, un nevienam pat prātā nevarēja ienākt, ka es reiz varētu būt kādā sakarā ar mūziku.

Mans lielais, mūžīgais un joprojām nepiepildītais sapnis - kļūt par zvēru dakteri. Bērnībā sapņoju kļūt par vetārsti, jo visa mana dzīve bija dzīvnieciņi - suņi, zirgi un visi pārējie.

Biju absolūti tīrs lauku bērns bez jebkādas saprašanas par mūziku..."

Par to, kuri izrādījušies liktenīgie cilvēki dziedātājas dzīvē, par neticamo ceļu uz lielo skatuvi, par tuvākajiem kolēģiem, nozīmīgākajiem skolotājiem un kurioziem, kuru Kristīnes radošajā ikdienā netrūkst, klausieties sarunā!

Līdzās vārdiem skan arī jubilāres balss ieraksti visdažādāko žanru mūzikā.