17. oktobrī 90. dzimšanas dienā atceramies komponistu Gundari Poni (1932-1994) - dzīves laikā starptautiskā mērogā atzītu un augsti vērtētu personību, kura mūzikas valoda balstīta avangarda tradīcijās, vienlaikus tiecoties pēc demokrātiska izteiksmes veida.

Latviešu mūzikas kontekstā līdz šim pietiekami nenovērtēto, taču ārkārtīgi iezīmīgo personību savos koncertos atspoguļoja 2011. gada festivāls "Latvijas jaunās mūzikas dienas" - ierakstos no tā piedāvāsim Pones darbus "Pastkartes no Kurzemes", Titzarin un "Meistara Jāņa pasaule". Dzirdēsiet arī fragmentus no žurnālā "Mūzikas Saule" publicētajām vēstulēm tuvam draugam - selekcionāram, Latvijas Zinātņu Akadēmijas goda doktoram Aldonim Vēriņam. Viņš Poni raksturo kā ļoti progresīvu, brīvu cilvēku, īstenu latvieti ar veselīgiem pasaules pilsoņa un tajā pašā laikā Latvijas pilsoņa uzskatiem, kurš nav ieslogāms ne komunistu, ne marksistu, ne kādā citā ideoloģijā. Abu draudzība aizsākās 1972. gadā un turpinājās divus gadu desmitus līdz pat komponista nāves dienai, vairākkārt tiekoties un uzrakstot ap 100 vēstuļu.

Gundega Šmite par Gunari Poni: "Brīvs, spilgts, mērķtiecīgs, pašapzinīgs, zinošs. Pone. Savas dzīves laikā starptautiskā mērogā atzīta un augsti vērtēta personība, bet Latvijā – joprojām nepelnīti mazpazīstams. Savu radošo ideju domubiedrus meklējis ne trimdas latviešu vidū, bet Eiropā, risinot dziļus un aizraujošus dialogus ar avangarda dižgariem Luidži Nono un Pjēru Bulēzu.

Poni raksturot nav viegli. Dualitātes un pretmeti žilbst, izsakot jebkuru apgalvojumu. Pones mūzikas valoda ir balstīta avangarda tradīcijās, taču vienlaikus komponists tiecas pēc demokrātiska izteiksmes veida.

Tomēr neiekļaujas trimdas latviešu dzīves un mākslas kontekstā, jo nevēlas turēties pie zaudētā ulmaņlaika vērtībām – tādēļ ne īsti savējais tur, un tikpat nesaprasts un šķietami aizdomīgs arī tautiešiem Padomju Latvijā. Taču viennozīmīgi cienīts un respektēts Rietumeriopas avangarda dižgaru vidū.

Saasināta skaistuma izjūta, konceptuāli pamatots racionālisms, klusuma estētikas klātbūtne, metafizisks latviskās identitātes tuvums, intelektuāli asprātīgas spēles ar paradoksālām situācijām. Tas ir Gundaris Pone.

Katram savs Pone. Laikabiedriem – kā nu kuram, citam izaicinošs intelektuālis, ass polemiķis, ar krokodilādas jostām greznojies švīts, tuvāk pazinējiem – dziļi domājošs gars, brīvs, tiešs un cilvēcīgs. Man, kas Poni pazīst tikai mūzikā – neparasts, patiess, skaists un aizraujošs!"