20. decembra jubilārs, komponists Arturs Maskats savas 65. dzimšanas dienas "Beneficē" bija arī pie "Klasikas" mikrofona. Sarunā ar Rūtu Paulu - par mūziķa dzīvi, tās akcentiem, daiļrades impulsiem un liktenīgām nejaušībām, sadarbību ar režisoriem, aktieriem, mūziķiem, radošo domu veicinošiem faktoriem un mūzikas procesiem, kas paralēli dažādiem festivālu un koncertu mākslinieciskā vadītāja un mūzikas padomdevēja pienākumiem. Un, protams, Artura Maskata stāstos ievijās viņa mūzika, kura koncertos skan ne tikai Latvijā, bet arī daudzviet pasaulē, ir mūziķu, žūriju un klausītāju novērtēta un iemīļota, tostarp izpelnoties "Spēlmaņu nakts" un četras Latvijas Lielās mūzikas balvas, arī "Lielo Kristapu" un vēl citas atzinības. Šajā stundā  ieskanas pa skicei no komponista bagātīgā opusu „uzkrājuma”, kurā ir teātra mūzika, vokālie un instrumentālie kamerdarbi, kormūzika no dziesmas līdz Mesai un uzvedumiem ar Vācieša un Čaka dzeju, orķestra partitūras un instrumentāli koncerti, mūzika baleta izrādēm un opera "Valentīna.

Arturs Maskats:

"Katram skaņdarbam, protams, ir savs stāstiņš, kāpēc tur ir tieši  tā, bet es parasti nosaukumu izgudroju tad, kad rakstīšanas process jau ir galā, bet kādreiz ir jau iepriekš tādas asociācijas, kas ir rosinājušas šo nosaukumu iedomāties…

Kādreiz tas izveidojas kā dabas tēls, kas atnāk skaņdarba sacerēšanas gaitā. Tā bija ar Liepājas Trīskāršo koncertu, kuru, saprazdams, ka tur arvien vairāk ienāk  jocīgu luterāņu korāļu tādas kā reminiscences, es pēkšņi nosaucu par "Bērnības taureņu dejām", jo tajās bija gan baznīca, gan, kā man likās, tāds absolūti laimīgs lauks,  kurā vasaras vējā plivinās taureņi. Tās ir tādas it kā nesavienojamas lietas, jo korāļi - tie ir vairāk Ziemassvētki, un es esmu kristīts tieši Ziemassvētku vakarā, un taureņi, kas, protams, ir vasara - tāda dzīves skaistuma un  pat salduma sajūta, kura vairs nav atgriežama. Tas ir kā Bredberija "Pieneņu vīnā", kad mēs to varam ieliet kādā ziemas vakarā, un vienkārši to pieneņu vīnu skatīties pret sveces liesmu un atcerēties, kā tas bija…"

Raidījumā skan tālu pasaulē aizgājušā Tango fināls Mārtiņa Ozoliņa vadībā, ievijas mūzika no teātra izrādēm "Terēza Rakēna", "Kaija" un "Ķiršu dārzs", no uzvedumiem ar Ojāra Vācieša dzeju "Si minors" un "Vācietis. Novembris. Klavierkoncerts", no uzveduma ar Aleksandra Čaka dzeju "Hotelis "Atlantīda""; "Pavasara mūzikas" korim ar Ulža Bērziņa un tautas vārdiem, no koncertskaņdarba "Pusnakts Rīgā", trīskāršā koncerta "Bērnības taureņu deja" un Otrā čellkoncerta, kamermūzikas opusa "Magnolija pie operas pavasarī" un dziesmas "Lietus" no "Romantiskā triptiha", kā arī taktīm no garīgajiem kora darbiem Lacrimosa un Kyrie no Mesas.