"Jau kopš 2001. gada fagots ir mans ikdienas sabiedrotais. Esam kopā gan priekos, gan bēdās, gan aizraujošos mēģinājumos un iedvesmojošos koncertos. Lielākais gandarījums ir sajūta par kopīgi sasniegtu mērķi, muzicējot orķestrī vai ansamblī, un, protams, iepriecināta un sajūsmināta publika," atzīst fagotists Jānis Semjonovs, kurš šodien, 13. jūlijā, svin 40. dzimšanas dienu. "Klasikā" ar jubilāru tiekamies gan mūzikā, gan sarunā.

Edgars Raginskis: Atminos tevi jau kopš Dārziņskolas laikiem, kad tu biji Mediņskolas audzēknis. Bet sākumā mūziku apguvi kur citur, vai ne?

Jānis Semjonovs: Man bija tā laime uzaugt Ainažos, pilsētā pie jūras, pie Igaunijas robežas, un daudz laika pavadīt tieši jūras krastā, it īpaši vasarās, un sākumā gāju burvīgajā Salacgrīvas mūzikas skolā, kur Pēteris Vasks pa vasarām mēdza braukt un komponēt savus skaņdarbus. Tad mūzikas skola bija ciet, un viņš tur rakstīja mūziku.

Vai tev bija brīvprātīga vai piespiedu brīvprātīga dalība Salacgrīvas mūzikas skolas audzēkņu rindās?

Vispār ceļš mūzikā man ir ļoti interesants. Kā es minēju, dzīvoju Ainažos un mācījos Ainažu pamatskolā. Un reiz uz pamatskolu atbrauca Salacgrīvas mūzikas skolas direktors Pēteris Melnis, un saka - puiši, mēs taisām pūtēju orķestri! Es biju kādā ceturtajā vai piektajā klasē pamatskolā. Un mans klasesbiedrs Oskars teica - viņš spēlēšot klarneti. Neko par tādu instrumentu nebiju dzirdējis, bet teicu - es arī spēlēšu klarneti! Nu, tā sākās mans ceļš mūzikā.

Tāds impulsīvs tobrīd biji...

Jā, izskatās un izklausās, ka skrēju līdzi baram, vai ne? (smejas) 

Un šis tavs neapdomīgais solis rezultējās patikā pret jaunapgūstamo instrumentu, vai tomēr bija pretrunīgas izjūtas?

Ja es tagad mēģinu atcerēties tās sajūtas, tad īsti tās nevar nodefinēt. Bija interesanti, jo bija dažādi izbraucieni ar pūtēju orķestri, bija skates, koncerti. Tas visvairāk ir palicis atmiņā no tiem laikiem. Nepatika mazliet bija pret tiem vakariem, kas bija pirms audzēkņu vakariem - ka nu beidzot tas skaņdarbs laikam ir jāiemācās no galvas... 

Tikai nesaki, ka tu biji neapzinīgs audzēknis!

Nē, es nebiju neapzinīgs! Es biju apzinīgs. Es "apzinīgi" līdz audzēkņu vakara priekšpēdējam vakaram nemācījos to no galvas. Jo zināju, ka es tajā vakarā iemācīšos. Protams, to nevar salīdzināt ar Dārziņskolas režīmu, ja drīkstēt tā teikt, jo es pieņemu, ka, ja es būtu mācījies Dārziņskolā, es nebūtu talantīgo galā. Tur bija cita vide, citi apstākļi, lauku vide, daudz brīvāka šī situācija. Jutos ļoti labi tajā skolā, nejutos, ka man tur kaut ko spiestu, un tajā pašā laikā es kaut ko iemācījos, kā izrādās, un tālāk sekoja Mediņa Mūzikas vidusskola.

Vai tavs Salacgrīvas skolotājs tevi pamudināja doties uz Mediņiem?

Jā, tieši tā, mans skolotājs, kas bija arī Salacgrīvas Mūzikas skolas direktors Pēteris Melnis, viņš arī turēja rūpi - liels paldies viņam par to, lai visu laiku to ceļu eju pareizi, lai neatlaižu enerģiju, koncentrējos, braukājām uz konkursiem - ar dažādiem panākumiem: gan labiem, gan ne tik labiem. Bija pozitīvi brīži, un galu galā bija kopīga saruna ar maniem vecākiem par to, ka šis mūzikas virziens būtu arī mans virziens.

Acīmredzot tieši atmosfēra, noskaņa un kopīgais gars Salacgrīvā bija tik pozitīvs, ka tas tevi atturēja no došanās kaut kur citur - piemēram, uz sportistiem vai fizmatiem? 

Kad atminos šo laiku, kāpēc tieši es izvēlējos stāties Mediņos - tas ir arī mazliet mistiski, jo nevar teikt, ka es biju ar visu sirdi mūzikā, joprojām mani interesē ļoti daudz kas cits apkārt, un es gribu daudz ko citu vēl iemācīties, gribētu un mēģinu to darīt, tāpēc tas solis nebija tik vienkāršs, bet nu - diskusijās ar vecākiem, ar skolotāju mēs pieņēmām šo lēmumu.

Tātad tālāk Mediņi. Ulda Plēpja klase.

Jā, Uldis Plēpis: supercilvēks, lielisks klarnetists, izcils pedagogs. Daudz ko iemācījos no viņa, galvenokārt to, ka, lai kaut ko sasniegtu, ir ļoti jāstrādā. Arī tad, ja ir talants, tā strādāšana ir ļoti svarīga. 

Tā Mediņu dzīves specifika - vai tā kaut kādā mērā ietekmēja tavas personības veidošanos? Es domāju - tā socializācija ārpus nodarbībām. Kaut kādā brīdī arī antagonisms starp mediņiešiem un dārziņiešiem.

Ik pa laikam jau, protams, bija tā konkurējošo iestāžu sajūta, bet, manuprāt, tas bija super, un tas ir ļoti labi, ka tas ir, jo

konkurence, kā mēs zinām, notur to progresu.

Un es esmu priecīgs, ka manā klarnetes klasē klasē vēl bija klarnetisti, tai skaitā arī Mareks Pinta, ar kuru diezgan daudz kopā muzicējam ansambļos, un mēs, klausoties viens otrā un mācoties viens no otra, esam diezgan daudz iemācījušies. Un tieši tā konkurence, es uzskatu, ir tā, kas palīdzējusi veidot attīstību. 

Vairāk un plašāk - ierakstā.

***

Jānis Semjonovs ir vairāku starptautisku konkursu laureāts, Latvijas Lielās mūzikas balvas par izcilu darbu ansamblī nominants, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fagotu grupas koncertmeistars un valsts kamerorķestra Sinfonietta Rīga solo fagotists, Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijas lektors un kamermūziķis.

Fagota spēli studējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā pie docētājiem J.Rangas, A.Arnicāna, Dz.Jurgelaiša un Berlīnes mākslu augstskolā profesora E.Hībnera klasē. Piedalījies meistarklasēs pie S.Adzollīni, M.Kuskmana, K.Kunnerta, G.Mandolesi, J.Švarca, F.Ekdāla, D.Petersena.

Aktīvs kamermūzikas projektu ideju autors un kamermūziķis. Aktīvi darbojas Sinfonietta Rīga baroka ansamblī, Sinfonietta Rīga koka pūtēju kvintetā, LNSO koka pūtēju kvintetā un citos ansambļos.

Muzikāli sadarbojies ar tādiem diriģentiem kā Mariss Jansons, Pāvo Jervi, Nēme Jervi, Vasīlijs Sinaiskis, Vladimirs Fedosejevs, Karels Marks Šišons, Klauss Mekele, Olari Eltss,  Jērgs Vidmans, Andris Poga, Ainārs Rubiķis, Normunds Šnē u.c.

Muzicējis arī Amsterdamas Karaliskā Concertgebouw orķestra mūziķu ansamblī CAMERATA RCO un tādās muzikālās vienībās kā Kremerata Baltica, "Maskavas virtuozi", Nordic Symphony Orchestra, Rīgas Festivāla orķestris, orķestris "Rīgas Kamermūziķi", Liepājas Simfoniskais orķestris, Jaunais Rīgas kamerorķestris, operstudija "Figaro", Eiropas Jauniešu Filharmonijas orķestris, Vācu – Skandināvu simfoniskais orķestris, Baltijas Jauniešu simfoniskais orķestris, Ziemeļvalstu simfoniskais orķestris.

Kā solists uzstājies ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, valsts kamerorķestri Sinfonietta Rīga, orķestri "Rīga".

Jānis Semjonovs pašlaik muzicē uz Rudolf Walter firmas fagota.