12. martā skaistu jubileju svinēja Latvijas un pasaules mīlētā operdīva Inese Galante. Šim notikumam par godu veidotā „Benefice" ir sirsnības pārpilna un emocionāla saruna, kurā atklājas dziedātājas būtība – nesavtīga, labsirdīga, starojoša. Sarunu par Ineses Galantes radoši bagāto ikdienu caurvij viņas brīnišķīgās balss ieraksti.

Inesi raksturo nesavtīgas rūpes par visiem un vienmēr. „Allaž esmu uzskatījusi, ka man apkārt ir daudz draugu un arī svešu cilvēku, kuriem jāpasniedz roka. Kaut gan ik pa laikam man gribas palikt arī vienai – tajos mirkļos daudz lasu, mēģinot saprast, ko es šeit daru, kas mēs esam, kādam nolūkam uz šīs zemītes dzīvojam," saka Inese Galante.

Ne acu galā viņa necieš egoistus: „Par šādiem cilvēkiem man nāk smiekli! Turklāt mana humora izjūta ir pietiekoši laba, lai visu saprastu jau pirmajā brīdī. Bet es parasti ļauju cilvēkam parādīt savu labo pusi... Taču kopumā aizvien vairāk mēģinu domāt par katru aizvien labāk."

Un vēl Inese sevi netaupa - nekur un nekad: „Kāpēc gan?! Jo vairāk dod, jo vairāk saņem. Mēs bagātinām sevi ar visu, kas notiek apkārt, gūstam jaunas zināšanas, bagātinām savu emocionālo pieredzi."

Arvien jaunu pieredzi dziedātājai sniegusi ikviena loma, kuru viņa apdzīvojusi dabiski, īsti un patiesi, taču pret absolūtu identificēšanos ar atveidotajām varonēm viņa ir piesardzīga: „Esmu harmonisks cilvēks, un pašironija nostrādā gandrīz vienmēr. Saprotu, ka tā ir skatuves dzīve. Tā nav Inese." Tomēr bijuši arī brīži, kad dziedātāja atzīst: tēlā iedzīvojusies pārlieku dziļi – piemēram, tāda ir titulloma Janāčeka operā „Jenūfa".

Inesei Galantei ļoti patīk teiciens, ka laime ir tad, ja cilvēkam itin ne no kā vairs nav bail. „Tā ir ģeniāla doma, ko vajadzētu atcerēties visiem. Šajā brīdī pazūd mazvērtības kompleksi, tev vairs nav jāskatās ne pa labi, ne pa kreisi, raizējoties, ko par tevi domās citi. Tā ir bagātība."

Pērn dzimušais Ineses Galantes fonds apliecina dziedātājas dāsno raksturu: nekad viņa nav liegusi savu padomu tiem, kuriem tas nepieciešams. „Došana man sagādā prieku, jo daudz arī saņemu atpakaļ. Arī man pašai dzīvē laimējies ar labiem cilvēkiem, kuri dalījušies savās zināšanās. Man nav žēl, ja kādam manis teiktais palīdz. Arī es taču „špikoju" un mācos no citiem. Jo - pieliec savu gaumi, raksturu, būtību, tembru, un rodas pavisam kas cits! "

Pašai Inesei ir divi vokālās mākslas elki: eksotiskā peruāņu dziedātāja Ima Sumaka un Marija Kallasa. Bet jautājumā par tīkamāko komponistu Inese teic - tas būtu tas pats, kas vecākiem jautāt, kurš no bērniem mīļāks.

Inese ir cieši pārliecināta: katram savs ceļš jau iepriekš paredzēts. "Savulaik domāju tikai par zinātni, medicīnu, lai palīdzētu cilvēkiem un zvēriņiem, lai darītu pasauli labāku. Bet iznāca citādi..."

Vēl nesen, dziedot Amsterdamā, no kāda klausītāja Inese saņēmusi komplimentu: ka viņa esot Kosmosa dziedātāja! Inese atjokojusi, - vai tad tur ir teātris? Nē, viņa esot Mūžības dziedātāja... "Tas bija milzīgs kompliments," saviļņoti atstāsta šarmantā dziedātāja.