2. oktobrī 80. gadskārtā suminām Amerikā dzīvojošo latviešu komponistu un diriģentu, Ņujorkas latviešu kora ilggadējo vadītāju Andreju Jansonu, kurš ir biežs viesis un ne tikai viesis Latvijā – viņš arī Vispārējo Latviešu dziesmu svētku virsdiriģents (!) un ļoti rosīgs latviešu skaņu mākslas kopējs šeit un tur.

Svinot Meistara dzimšanas dienu, "Klasikā" skan Andreja Jansona apdarinātās latviešu tautas dziesmu apdares, pa kādam simfoniskajam opusam, daži mūziklu fragmenti un ārzemēs dzīvojošu latviešu komponistu opusi, kuri bez Andreja Jansona iniciatīvas ceļu uz Latviju būtu lauzuši daudz lēnāk.

Andrejs Jansons ir arī ļoti interesants sarunu biedrs, no kura muzikālajiem un ārpusmuzikālajiem piedzīvojumiem varētu veidoties bieza jo bieza atmiņu grāmata. Šovakar ielūkosimies dažās tās lappusēs, kas fiksētas senākās un jaunākās sarunās, Andrejam Jansonam apciemojot Latviju. Te viņš allaž ierodas kāda būtiska iemesla dēļ – vai tas būtu Bruno Skultes operas "Vilkaču mantiniece" uzvedums vai paša sacerētā mūzikla "Brīnumputns" izrāde, Haralda Berino kantātes "Dvēseļu kalnā" un citu trimdas latviešu autoru sacerējumu ieraksti Rīgas skaņu plašu studijā vai virsdiriģenta pienākumi Vispārējos Dziesmu svētkos.

Šovasar Andrejs Jansons atkal bija Latvijā, lai iestudētu šeit savu mūziku "Brīnumputns" un kā goda virsdiriģents piedalītos Latvijas simtgades Dziesmu un deju svētkos. Tur viņu satika arī Rūta Paula, apjautājoties gan par 3. oktobrī gaidāmo mūzikla pirmizrādi, gan arī par Andreja Jansona dzīves šībrīža ritējumu Amerikā.