Šoreiz "Benefices" laikā simtajā gadskārtā pieminam izcilo vācu dziedoni Elizabeti Švarckopfu (1915-2006), kuru kritiķi reiz sajūsmināti sauca par mūzikas un inteliģences iemiesojumu.

Elizabete Švarckopfa - viens no izcilākajiem 20. gadsimta soprāniem. Viņas repertuārā parasti bija iekļauti Mocarta, Šūberta un Hugo Volfa darbi, bet pati dziedātāja īpaši bija iemīļojusi Maršalienes lomu Štrausa komiskajā operā "Rožu kavalieris".

Dziedātāja mācījusies Berlīnē un Lesterā, bet no 1938. līdz 1942. gadam dziedājusi Berlīnes operā. 1944. gadā Švarckopfa kļuva par Vīnes Valsts operas galveno soprānu, vēlāk uzstājoties arī Londonas Karaliskajā operā un La Scala Milānā.

Dziedātāja pirmo reizi uzstājās ASV 1953. gadā Kārnegija zālē, bet divus gadus vēlāk debitēja Sanfrancisko operā. No 1964. līdz 1966. gadam Švarckopfa dziedāja Ņujorkas Metropoles operā.

1951. gadā māksliniece apprecējās ar EMI Records māksliniecisko direktoru Valteru Legi, bet pēc vīra nāves 1982. gadā izdeva vīra memuārus Walter Legge: On and Off the Record.

No operas māksliniece atvadījās 1971. gadā un vēlāk vadīja meistarklases ASV un Lielbritānijas televīzijā, kā arī paretam uzstājās solokoncertos.