Šoreiz „Beneficē” tiekamies ar cilvēku, kura vārds personificē Kuldīgas mūzikas dzīvi jau pusgadsimta garumā.

Tā ir diriģente un Ernesta Vīgnera Kuldīgas mūzikas skolas direktore Maruta Rozīte, kura šopavasar atskatās uz 50 gadiem mūzikas skolas direktores amatā un gandrīz tikpat krietnu laikposmu, vadot dažādus korus un ansambļus, tostarp visu kuldīdznieku lepnumu – bērnu kori Cantus, kas ir deviņu starptautisku konkursu laureāts un Marutas radošā mūža lolojums.

Ilze Medne Marutu Rozīti apciemoja maija sākumā Kuldīgā.

Liepājā dzimusī un augusī talantīgā Maruta pēc pieciem studiju gadiem J. Vītola Latvijas valsts konservatorijas kordiriģēšanas nodaļā tolaik tik ierastajā sadalē parakstījusies par piedāvāto direktores vietu Kuldīgas bērnu mūzikas skolā. "Būdama liepājniece, izvēlējos salīdzinoši tuvāko Kuldīgu, lai gan direktora postenis radīja satraukumu – vai tikšu galā, jo līdz tam vadošu amatu nebiju strādājusi..."

Kuldīgā Maruta ieradusies ar domu, ka nostrādās šeit obligātos trīs gadus un dosies tālāk. „Kuldīgā pirmoreiz iebraucu 1964. gada 8. martā. Pēc Rīgas trokšņa un pilsētas dunas te bija TĀDS klusums, ka nodomāju – pilnīgs klosteris... Bet rezultātā trīs gadi pārvērtušies gluži citā skaitlī. Taču nenoliegšu: pirmie gadi bija smagi, asaru pilni.”

Lieli un mazi slavē Marutas Rozītes darba tikumu, pienākuma apziņu un godīgumu – tik svarīgās īpašības, ko grūti, taču ļoti svarīgi ieaudzināt jaunajai paaudzei.

„Skumji, taču ar katru gadu darba tikums un pienākuma izjūta mazajos cilvēkbērnos samazinās. Man tas nāk no ģimenes, kurā biju vecākais bērns: bija jāvāc gan māsa, gan brālis. Man tas BIJA jādara, un viss,” intervijā Ilzei Mednei stāsta Maruta Rozīte.

Arī mūzikas mīlestība viņai no ģimenes: „Mammīte mācījās dziedāšanu Liepājas Tautas konservatorijā, viņai bija skaista balss. Mājās mamma spēlēja arī klavieres un pasniedza privātstundas. Bet klavieres man ļooti nepatika…”

Sarunā Maruta Rozīte stāsta, kā 1967./1968. mācību gadā Kuldīgas mūzikas skolā dibināts koris, uz kura bāzes dzimis koris Cantus, kam īpaša skaņa, gluži vai skaņas ideāls.

„Tas veidojies laika gaitā – ar iekšējo dzirdi sapratu, kā vēlos, lai mans koris skan. Pēcāk domāju, kā to iespējams dabūt. Un tad strādājām tik ilgi, lai būtu! Citiem patīk bērnišķīgā skaņa, bet man labāk tīk tieši tā kompaktā,” saka Maruta.

Ar labu vādu viņa atceras savlaik Latvijā ieviesto jauko tradīciju – mūzikas dienas, kuru laikā Latvijas reģionālās mūzikas skolas vaigu vaigā iepazinušas komponistus. Īpaša draudzība Kuldīgas mūzikas skolas bērnu korim izveidojusies ar Pēteri Plakidi, kuram Marutas vadītais koris kļuvis par sava veida daiļrades laboratoriju.

Marutas Rozītes lolojums ir arī jauktais koris „Ventava”, kura saknes meklējamas 1964. gadā dibinātajā vīru vokālajā ansamblī, no kā vēlāk izauga labs vīru koris, kas piedalījies arī Dziesmu svētkos.

„1970. gadā manas prasības kļuva augstākas par vīru varēšanu, tāpēc ierosināju uz tā bāzes veidot jaukto kori." Tā 1971. gada janvārī piedzima „Ventava”!

Savas atmiņas par dziedāšanu korī un Marutu Rozīti ir Latvijas Nacionālās operas solistei Airai Rūrānei: viņa slavē savas skolotājas neizsīkstošo, aizrautīgo darba un cilvēku mīlestību, kas spējusi aizraut arī citus, vienlaikus noturot kvalitātes latiņu.

„Atceros, ka korī dziedāju, stāvot pirmajā rindā. Tas bija liels gods – nokļūt lielajā korī! Darbs bija pamatīgs: kamēr citi klasesbiedri, kuri nedziedāja korī, brauca pie omītēm, mēs, ar termosiem un sviestmaizēm bruņojušies, brīvdienās sēdējām skolā un mēģinājām. Taču dziedāšanas prieks, aizrautība, panākumi un daudzie koncerti bija laba motivācija. Starp citu, arī diskotēkas un ballītes, kas sekoja pēc koncertiem. Skolotāja svēti ievēroja principu: savs laiks darbam, savs - atpūtai. Tāpēc rūgtie mirkļi mijās ar prieku.”

Jautāta, ko savai skolotājai vēlētu skaistajā darba jubilejā, LNO soliste Aira Rūrāne smaidot teic: „Viņai visa kā ir gana! Lai viss, kas bijis līdz šim, arī turpinās! Ja būs vēl vairāk, būs jau par daudz…”

Ilzes Mednes uzrunāta, savas domas par Marutu Rozīti intervijā "Klasikai" pauž arī Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa: „Maruta Rozīte ir Kuldīgas patriote, Kuldīgas simbols. Viņu te pazīst visi. Turklāt Maruta ir no tiem, kuri nes Kuldīgas vārdu plašajā pasaulē, un tā vien šķiet, ka viņas ieguldījumu mūzikā un jauno mūziķu izglītošanā mēs tā īsti nespējam novērtēt. Lai Marutai veselība un dzīvesprieks, lai ilgus gadus vēl var skolot jaunos mūziķus!”

Radošās laimes brīžu vidū Maruta Rozīte intervijā „Klasikai” akcentē 1992. gada Canto uzvaru Beļģijā. Flāmu valodu nepārzinot, sākumā meitenes pat īsti nav sapratušas, ka augstākā uzvara rokā, jo korim vēl nav bijis nosaukuma (Canto radās pāris gadu vēlāk). "Pārņēma īsts emocionāls apjukums,” atceras Maruta.

Bet ikdienā viņai gandarījuma sajūtu sniedz čaklie audzēkņi: „Ja redzu, ka to, ko esmu mācījusi, bērns sapratis un skaisti arī izdara, ir prieks." Šobrīd īpaši centīga esot pirmā klasīte.

Pati sev Maruta Rozīte trīskārt vēl veselību: „Ja ar to viss kārtībā, pārējais kļūst pats par sevi saprotams!”

Sestdien, 31. maijā, plkst. 17:00 Kuldīgas Sv. Katrīnas baznīcā notiks Marutas Rozītes 50 darba gadu jubilejas koncerts. Koncertā piedalīsies Marutas Rozītes vadītie kori Cantus un "Ventava", skolas kora klases absolvente, LNO soliste Aira Rūrāne, skolas kamerorķestris un citi dalībnieki. Pasākumu vadīs viena no vokālās grupas Latvian Voices dalībniecēm, arī Ernesta Vīgnera Mūzikas skolas absolvente Andra Blumberga.