22. martā 95. dzimšanas dienā sveicam cienījamo diriģentu, komponistu, vijolnieku, mūzikas kritiķi un publicistu Arvīdu Purvu.

Mūziķis dzimis 1926. gada 22. martā Ogres novada Meņģeles pagastā. Bērnībā apguvis vijoļspēli un dziedājis Jāņa Milzarāja vadītajā Latvijas jaunatnes Sarkanā krusta bērnu korī. Pusaudža gados, Otrā pasaules kara beigās, viņš devies trimdā, Vācijā spēlējis Vernera Taubes, kā arī Bruno Skultes vadītajā Oldenburgas Latviešu operas orķestrī. Vēlāk pārcēlies uz Angliju, kur bijis Zuikas kora diriģenta palīgs, simfoniskā orķestra vijolnieks un vadījis Lesteres jaukto kori. Apbrīnojami, ka mūziķis nekad nav studējis diriģēšanu un kompozīciju, vien skaņu rakstos papildinājies pie komponista Viktora Baštika, taču pieredzi uzkrājis praktiskā darbā un abās jomās guvis ievērojamus panākumus. 1956. Gadā Arvīds Purvs pārcēlies uz Kanādu un Toronto vadījis Sv. Andreja evaņģēliski luteriskās draudzes kori, latviešu baptistu draudzes kori un Toronto sieviešu kori "Zīle", ar ko sniedzis ap 100 koncertu Kanādā, ASV, dziesmu dienās Gotlandē, Minsterē un 1992. gadā Latvijā.

Arvīds Purvs vadījis ne tikai savus korus, viņš bijis virsdiriģents daudzos   Rietumkrasta dziesmu svētkos, Eiropas latviešu dziesmu svētkos Ķelnē, Londonā un Līdsā, neskaitāmās dziesmu dienās un novadu dziesmu svētkos kā tālumā, tā Latvijā.

Taču arvien viņa sirdij tuvs bijis Toronto sieviešu koris "Zīle", ar kuru kopā  ne tikai koncertēts, bet ieskaņots albums ar 28 latviešu komponistu tautas dziesmu apdarēm un oriģinālām kompozīcijām.

"Zīle" arvien bijusi vislabākā paša komponista daiļrades laboratorija, tāpat kā pasūtījumi dziesmu svētkiem. Līdz ar to Arvīda Purva darbu sarakstā galvenā vieta arvien bijusi kormūzikai: paša dziesmām un tautas melodiju apdarēm, vokāli instrumentālajai mūzikai, kuru vidū ir vairākas kantātes - "Psalmu kantāte", "Zvanu sasaukšanās", "Brīnumu Dievs", "Laiks", "Pret Gaismu". Tās atzinību guvušas ne tikai dziedātāju vidū, tām atzinīgus vārdus veltījis Tālivaldis Ķeniņš: "Komponista rakstībai piemīt ne tikai māka, bet arī personība".

Arvīds Purvs ne tikai spēlējis vijoli, komponējis un diriģējis - viņš aktīvi darbojies kā publicists trimdas latviešu periodikā, kā arī rūpējies par latviešu tautas mūzikas saglabāšanu un popularizēšanu – sastādījis dziesmu krājumus" Dievam pieder zeme" un "Zelta rasa", apkopojis un izdevis Jāņa Cīruļa kora dziesmu krājumu. Nozīmīga ir viņa sarakstītā atmiņu grāmata "Pa skanošu vasaru", kas krāsaini atspoguļo trimdas latviešu mūzikas dzīves daudzveidīgās norises.
Apbrīnas vērta ir enerģija, ko Arvīds Purvs ieguldījis sabiedriskajā darbā Toronto latviešu koncertapvienības valdē, Latviešu dziesmu svētku biedrībā un Kanādas dziesmu svētku mūzikas nozares vadībā. Un tas rosinājis Imantu Zemzari par viņu 2001. gadā rakstīt šādas rindas:

"Arvīda Purva vārds ir sinonīms visai emigrācijas latviešu Dziesmu svētku kustībai kā Eiropā, tā aizokeānā. Viņš ir bijis un ir viens no pašiem drošākajiem un jaudīgākajiem tās balstiem blakus Albertam Jērumam, Jānim Norvilim, Robertam Zuikam, Jānim Cīrulim un citiem. Koru un simfonisko orķestru diriģents, triju koru ilggadīgs vadītājs, lieliskās Toronto latviešu koncertapvienības vadītājs, komponists ar indevi strādāt vokāli instrumentālās monumentālformās. Saukts par “lietaskoku” latviešu mūzikā, arī par “laimīgo”.  

Protams, ka Arvīda Purva enerģija un nesavtīgais darbs vainagojies ar daudziem apbalvojumiem - viņš ir Daugavas Vanagu Zelta nozīmes īpašnieks, Pasaules brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda balvas ieguvējs, Triju Zvaigžņu ordeņa Sudraba Goda zīmes un Pasaules brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda Goda diploma īpašnieks.

Arvīda Purva 95.dzimšanas dienas Beneficē skanēs arī viņa vadītā sieviešu kora "Zīle" balsīs - 70. un 80. gadu ierakstos skan gan paša jubilāra oriģināldziesmas, gan Jēkaba Graubiņa, Alfrēda Kalniņa, Jēkaba Poruka, Pētera Barisona, Imanta Ramiņa un Jāņa Kalniņa tautas dziesmu apdares, gan Valdemāra Ozoliņa, Imanta Ramiņa Jāņa Kalniņa mums mazāk zināmas dziesmas ar latviešu dzejnieku vārdiem.