2. jūlijā 50. dzimšanas dienu svin diriģents Gints Glinka, "Lielās mūzikas balvas 2006" laureāts par Ludviga van Bēthovena Devītās simfonijas izcilu interpretāciju un mūziķis ar īsu, bet vētrainu pieredzi Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mākslinieciskā vadītāja amatā.

Pirmā parādīšanās pie LNSO diriģenta pults notika 2002. gada februārī, debijas koncertā atskaņojot Riharda Štrausa simfonisko poēmu „Dons Žuans”, Franča Lista Klavierkoncertu ar Jura Kalnciema solo un Ludviga van Bēthovena Septīto simfoniju.

Dānijas Karalisko Mūzikas akadēmiju absolvējušais Gints Glinka 2001. gadā saņēma Dānijas Diriģentu asociācijas Klasiskās mūzikas diriģenta balvu par 2001. gada sasniegumiem, tostarp uzstāšanos ar Tivoli simfonisko orķestri un čellistu Dāvidu Geringu Pētera Vaska Čellkoncertā  un V.A. Mocarta operas „Dons Žuans” iestudējumu Kopenhāgenas Karaliskā teātra un Operas akadēmijas kopīgā projektā.

Kad, gatavojot jubilejas „Benefici” Gintam vaicājām, kas viņu iedvesmoja kļūt par orķestra diriģentu, viņš atbildēja, ka iekšā sēžot velniņš, kas visu laiku viņu dīda nelikties mierā, iet tālāk un pilnveidoties: līdztekus kordiriģēšanas studijām pie Imanta Kokara iemēģināt roku arī orķestra diriģēšanā Jāņa Kaijaka klasē, sajūtot pilnīgi citu radošā vēriena dimensiju, kur „cits lielums, skaistums un miljons vairāk krāsu.”

2003. gads Ginta dzīvē ienāca ar  Dānijas Nacionālās bankas un Dānijas Diriģentu asociācijas balvu studijām pie Zubina Metas Bavārijas Valsts operā un pie maestro Daniela Barenboima Berlīnes Vācu operā, bet 2004. gadā diriģents saņēma Polijas mūzikas kritiķu atzinību kā „Sezonas atklājums.”

"Jaunais latvietis Gints Glinka sasniedza brīnumainus rezultātus darbā ar orķestri pie šī grūtā opusa [Karla Nilsena 4. simfonijas] Polijas pirmatskaņojumā. Viņš ir aizrautīgs diriģents, muzicē tā, kā to dara izcilākie maestro! Drīz par viņu runās visa pasaule...",

rakstīja poļu prese. Ginta Glinkas koncerti Latvijā tika sveikti ar stāvovācijām un vairākkārtējiem aicinājumiem apsvērt iespēju kļūt par LNSO galveno diriģentu. Bet tad, kad publikas un kritikas sajūsmas vilnis pēc 2005. gada aprīļa koncerta „Pēteris Vasks un domubiedri” un spožās augusta koncertprogrammas ar pasaulslavenās blokflautistes Mikalas Petri piedalīšanos, mūziķus bija uznesis augstākajā punktā, Kultūras ministrija savu izvēli par LNSO galvenā diriģenta kandidātu bija izdarījusi un Gints Glinka piedāvājumam piekrita.
   
Vienā no pirmajām radio intervijām pēc apstiprināšanas LNSO galvenā diriģenta amatā, taujāts, ko jaunā mūziķa dzīvē nozīmēs šis statuss, Gints atjokoja, ka diriģentu vidū izplatīts ir teiciens, ka „nekas nevar būt trakāk, kā uzņemties galvenā diriģenta amatu pašam savā zemē.” Ironiski, bet visai drīz to  nācās piedzīvot arī pašam Gintam. Tagad, kad visas dramatiskās kolīzijas kļuvušas par vēsturi, Gints saka, ka tā viņam bijusi pamatīga izturības un cilvēku iepazīšanas skola, kas, protams, maksājusi ļoti dārgi, iedragājot arī visu turpmāko karjeru, bet ne mīlestību uz cilvēkiem, mūziku un prasībām pēc augstiem profesionālajiem standartiem darbā ar partitūru. Cik vien iespējams, Gints Glinka visu mūziku diriģē no galvas, jo uzskata, ka tas dod māksliniekam nepieciešamo brīvību.

„Tev jāpanāk gluži vai Austrumu cīņu filozofijas cienīgs līmenis, kur tu pats kļūsti par partitūru ar zibenīgu prāta un pirkstu reakciju,” tā savu izvēli – diriģēt no galvas - pamato Gints.

Šobrīd Ginta Glinkas diriģēto orķestru vidū ir Berlīnes Vācu kamerorķestris, Kremerata Baltica, Sanktpēterburgas Filharmonijas akadēmiskais orķestris, Kopenhāgenas un Odenses simfoniskie orķestri, Dānijas Radio koncertorķestris, Portugāles Nacionālais simfoniskais orķestris, Valensijas Filharmoniskais orķestris,  Varšavas un Ščecinas Filharmoniskie orķestri, Portu Nacionālais simfoniskais orķestris, Keiptaunas Filharmoniskais orķestris un citi orķestri, kuros iepazītas visdažādākās mentalitātes. Bet pēdējie gadi Ginta Glinkas radošajā darbībā aizvadīti lielākoties Turcijā, uzstājoties ar vienu no pasaules vecākajiem orķestriem -Ankaras simfonisko orķestri, kas pazīstams kā Prezidenta simfoniskais orķestris. Ar to iestudētas romantiskās mūzikas šedevru programmas un atklāti nezināmi vai mazzināmi opusi, piemēram, operas „Parīzes Dievmātes katedrāle” autora Franca Šmita „fantastiski skaistās,” kā saka Gints, simfonijas.

Pirms 13 gadiem, 2012. gada decembrī, Gints Glinka atgriezās Latvijas apritē, Latvijas Nacionālajā operā nodiriģējot vairākas V.A. Mocarta „Dona Žuana” izrādes, Lienei Jakovļevai konstatējot, ka „lielo, balto skatuves kuģi Gints Glinka vada ar tīkamu eleganci, prātu un emocijām vienlaikus.”

Sarunā ar "Klasiku" diriģents neslēpa, ka atgriešanās mājās viņam bijusi ļoti emocionāla un neziņas pilna, viņš tai gatavojies ar lielu pietāti un visaugstāko atbildības sajūtu.

Raidījumā skan:

- L. van Bēthovena Devītās simfonijas fragments  - LNSO, G. Glinka, 2006,

- L. van Bēthovena Septītās simfonijas Presto daļa - LNSO, G. Glinka, 2002,

- K, Nilsens "Pāns un Sīringa, LNSO, G. Glinka, 2002,

- P. Plakidis Koncerts pikolo flautai, flautai, obojai, basklarnetei, mežragam un orķestrim "Sasaukšanās"  – Agnese Ārgale, Ilze Urbāne, Vilnis Pelnēns, Alvils Altmanis, Arvīds Klišāns, LNSO, G. Glinka, 2005,

- daļas no K. Nilsena svītas „Aladina burvju lampa” - LNSO, G. Glinka, 2002,

- J. Ivanova Čellkoncerta 2. daļa  - Kristīne Blaumane, LNO orķestris, G. Glinka, 2005

- I. Stravinskis Koncerts orķestrim „Dambārtonas ozoli” - LNSO, G. Glinka, 2006.