Cik svarīgi ir pielāgoties. LMB nominanti kategorijā "Par izcilu sniegumu gada garumā"

Turpinām iepazīties ar "Lielajai mūzikas balvai 2024" izvirzītajiem māksliniekiem, un laiks pienācis kategorijai  "Izcils sniegums gada garumā". Tajā uz balvu pretendē dziedātāja Gunta Gelgote, dziedātājs Rihards Mačanovskis un pianists Reinis Zariņš.

Raidījumā "Benefice" tiekamies ar visiem trim nominantiem un atskatāmies uz iepriekšējā gada veikumu, uzklausām viņu atziņas un atklāsmes, un vēl mākslinieki dalās savā pieredzē, kā no galvas iemācīties nošu tekstu.

LNO basbaritons Rihards Mačanovskis šogad ir operlomu daudzveidis, teju vai katrā iestudējumā viņam loma, Žaka Ofenbaha "Hofmaņa stāstos" pat četras: Lindorfs / Kopeliuss / Mirakls / Dapertuto. Gaetāno Doniceti operā Rihards kā ceļojošais tirgonis doktors Dulkamara piedāvā brīnumaino Mīlas dzērienu. Saskanīgā ansamblī Rihards Mačanovskis muzicē Ludviga van Bēthovena 9. simfonijas finālā kopā ar LNSO, turklāt lielas formas žanra darbi – oratorijas, kantātes, rekviēmi ir dziedātājam īpaši tuvs žanrs. Pēc katra šāda koncerta ir svinīga un pacilājoša sajūta. Pagājušajā sezonā dziedāti V. A. Mocarta, Dž. Verdi un G. Forē rekviēmi gan Rīgā, gan Liepājā.

Kā mūziķis atzīst, "nav vērtīgu vai mazāk vērtīgu lomu, piemēram Dorntons vai Āpsis Jāņa Lūsēna "Putnu operā"; arī tās ir lomas, bez kurām iztikt nevar".

Dziedātāja Gunta Gelgote aktīvi darbojas gan Latvijā, gan Lietuvā, kur pērn saņēmusi Lietuvas valsts augstāko skatuves mākslas apbalvojumu – Skatuves zelta krustu. Māksliniece labi jūtas gan operas žanrā, gan kamermūzikā: "Laikmetīgās vokālās tehnikas apgūstu ar interesi: ja jūtu un ticu, ka tas mūzikai un saturam nepieciešams, tad varu atdot un pat ziedot savu balsi šīm idejām." Latvijā daudz skanējusi kamermūzika, īpaši pirmatskaņojumi. Savus opusus Guntas balsij veltījusi ne tikai komponiste Gundega Šmite, bet arī Ēriks Ešenvalds, Mārtiņš Viļums, Indra Riše, Platons Buravickis, Imants Zemzaris un citi. Vairākas koncertprogrammas tapušas kopā ar pianisti Aiju Kuzmani, arī ieraksti Latvijas Radio fondiem. Ar Gundegu Šmiti, kuras "Četri elektroakustiski mīlas dzejoļi" skanēja festivālā "Skaņu mežš", Guntu vieno ilgāka sadarbība. Komponiste dziedātājas balsij rakstījusi gan miniatūru ar flautu "Yellow Free", gan vokālo ciklu "Plūdmaiņas" ar pūtēju orķestri, kas atkārtoti skanēja rudenī Rīgas Domā.

Pianista Reiņa Zariņa radošais ampluā šogad ir stilistiski plašs – L. van Bēthovena Ceturtais koncerts klavierēm kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri un diriģentu Andri Vecumnieku, Vitolda Lutoslavska Klavierkoncerts ar LNSO diriģenta Andra Pogas vadībā, Ērika Ešenvalda Koncerts klavierēm un korim (kopā ar VAK "Latvija" un diriģentu Māri Sirmo). Viens no centrālajiem notikumiem – Riharda Dubras grodi veidotās vērienīgās "Krusta ceļa vīzijas – Gaisma", kas veidotas kā stāsts par Kristus dzīvi tieši Lieldienu laikā. Prieks par koncerttūrēm ar programmu "Baltas dziesmas" kopā Jāni Šipkēvicu un Mārtiņu Klišanu, kā arī koncertiem ar Trio Palladio.

Reinis Zariņš dzīvo lielās domās, lielās formās, kā tas bija oktobrī Londonas klaviermūzikas festivālā, kad divu stundu garo Olivjē Mesiāna ciklu "Divdesmit skatieni uz jaundzimušo Jēzu" Reinis spēlēja vienā elpas vilcienā, sagādājot klausītājiem neaizmirstamu saviļņojošu pieredzi. "Kad nospēlēju šo divu stundu garo opusu, nekas vairs neliekas par grūtu. Tāpat, ja vienreiz noskrien maratonu, varu skriet arī 50 kilmetrus, vairs nav starpības!"