Čellists Ivars Bezprozvanovs: Mana vieta ir šeit – jādzīvo šeit un jāmuzicē šeit

Še tev dālderis, pērc, ko gribi, nesaki ne jā, ne nē, ne balts, ne melns. Ja vārdu "pērc" aizstātu ar "vēlies" – kas tas būtu, ko vēlētos čellists Ivars Bezprozvanovs? "Droši vien, ka laimi. Ja tā ietver sevī visu – gan veselību, gan mīlestību, tad vairāk arī patiesībā neko nevajag," saka Latvijas Nacionālās operas čellu grupas koncertmeistars un Dārziņskolas skolotājs Ivars Bezprozvanovs, kuram 14. augustā apritēja piecdesmit.

Mūzika uz ielas

"Vai esmu bijis ielu muzikants? Protams! Diezgan aktīvi esam šo rūpalu piekopuši kopā ar kolēģi Normundu Putriņu – tepat Doma laukumā pie Doma baznīcas regulāri spēlējām pirms un pēc koncertiem. Tas gan beidzās jau 1997. gadā, kad sāku darbu Latvijas Nacionālajā operā kā čellu grupas koncertmeistars. Mums bija diezgan plašs repertuārs, jo čellu duetus sarakstījuši dučiem komponistu. Protams, piemeklējām kontrastējošus darbus, lai būtu gan melodiski, gan ātri, jo cilvēkiem patīk daudzveidība. Bez šaubām, spēlējām arī ļoti populārus hitus, ko varētu atpazīt jebkurš..."

"Uz ielas esi visciešākajā saiknē ar publiku.

Bet, ja gribi tiešām nopelnīt, jāspēlē ļoti labi – nu nekādi nevar spēlēt sliktāk nekā koncertzālē, jo cilvēku pūlis uzvedas kā viens dzīvs organisms – to apliecina daudzi pētījumi.

Cilvēki to ļoti labi jūt – ja spēlē tikai ubagošanas pēc, tad arī iemet žēlastības dāvanu. Bet ja viņus kaut kas pārsteidz un aizrauj, viņi apstājas un klausās līdz pat stundai, kamēr mēs taisām kārtējo pauzīti, lai atpūstos. Gadus desmit uz ielas nospēlēju. Bijušas situācijas, kad spēlējam ļoti labi, cenšamies, lienam no ādas ārā, bet mums iet garām kā tukšai vietai. Mēģinājām izvilkt visādas likumsakarības, kāpēc tas tā notiek. Mainījām repertuāru, eksperimentējām, bet tas nepalīdzēja. Izrādās – visa pamatā ir kontrasti dabā!

Piemēram, ļoti slinki uz klausīšanos cilvēki ir pirms negaisa.

Kad jau sāk mazliet mākties, viņi kļūst tramīgi. Savukārt pēc tikko nolijuša lietus, kad saulīte atkal uzspīd, cilvēki ir ar mieru tikt vaļā no visa, kas vien viņiem kabatās..."

Dzimšanas diena un pazudušie pīrādziņi

"Mans draugs, kolēģis un kursabiedrs vēl no Liepājas mūzikas skolas laikiem Jurijs Savkins, ar kuru esam kolēģi Latvijas Nacionālajā operā un regulāri spēlējam arī kamermūzikas koncertus, savulaik regulāri ieradās uz manām dzimšanas dienām. Bet vienmēr nāca apmēram pusstundu vai pat četrdesmit minūtes pirms norunātā laika. Tā nu viņš atnāk, mēs papļāpājam, pamuzicējam – viņš spēlē klavieres, un viņam ļoti patīk mani pavadīt.

Kad nu atnāk citi mani draugi, mēs pārsteigti konstatējam, ka pīrādziņu bļoda ir tukša, cepumi izēsti, tikai viens mazs sīkums – neesmu nofiksējis, pa kuru laiku tas noticis.

It kā visu laiku taču abi esam bijuši aizņemti! Laika gaitā mēģināju nofiksēt, kā tas notiek, un man tas izdevās... Izrādās – tas notiek ar burvju mākslinieka veiklību: it kā starp citu – Jurija rokas iet pa gaisu, žestikulē, neskatoties tiek paņemts pīrādziņš, tas ieslīd mutē, nepārtraucot sarunu. Liela virtuozitāte!"

Vairāk un plašāk šeit!

Raidījumā skan šādi Ivara Bezprozvanova ieraksti:

* Pēteris Plakidis. 1.daļa Arco no Divām variācijām čellam solo LR 1998;

* Dmitrijs Šostakovičs. 2.daļa Allegro non troppo no Klavieru trio mi minorā, op.67/2. Kopā ar Mārtiņu Zilbertu (klavieres) un Juriju Savkinu (vijole) koncertā RVKM 2007;

* Nikolajs Rimskis Korsakovs. „Kamenes lidojums”. Kopā ar Pēteri Plakidi (klavieres) koncertā LNO Beletāžas zālē 2000;

* Francis Šūberts. 1.daļa Allegro vivace no Klavieru kvinteta La mažorā („Forele”), D.667. Fragments. Kopā ar Aldi Liepiņu (klavieres), Agnesi Kanniņu (vijole), Arigo Štrālu (alts) un Jāni Stafecki (kontrabass) LR 2006;

* Antonīns Dvoržāks. 1.daļa Allegro no Čella koncerta si minorā, op.104. Fragments. Kopā ar JVLMA simfonisko orķestri un diriģentu Andri Vecumnieku koncertā JVLMA 2005;

* Pēteris Plakidis. „Bezmiegs”. Fragments. Kopā ar Pēteri Plakidi (klavieres) un Ēriku Mandatu (klarnete) LR 1998;

* Pēteris Čaikovskis. „Sentimentāls valsis”. Kopā ar Pēteri Plakidi (klavieres) koncertā LNO Beletāžas zālē 2000;

* Johanness Brāmss. 2.daļa Adagio affetuso no Sonātes čellam un klavierēm Fa mažorā, op.99. Fragments. Kopā ar Artūru Ozoliņu koncertā Vāgnera zālē 2003;

* Francis Šūberts. 1.daļa Allegro moderato no Sonātes čellam un klavierēm la minorā (Arpeggione), D.821. Fragments. Kopā ar Pēteri Plakidi LR 1994.