Latvijas Nacionālās operas orķestra čellu grupas otrais koncertmeistars Ivars Bezprozvanovs 2019. gadā līdztekus darbam Operas orķestrī  spēlēja arī solo Antonīna Dvoržāka Čellkoncertā kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri diriģenta Kaspara Ādamsona vadībā. Augustā Ivars svinēja savu 50. jubileju, ko krāšņi atzīmēja ar diviem solokoncertiem kopā ar pianistu RIhardu Plešanovu festivālā “Liepājas vasara” Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" un Rundāles pilī. Programmā līdzās Roberta Šūmaņa, Sergeja Rahmaņinova un Dmitrija Šostakoviča meistardarbiem arī dažādu laiku latviešu skaņražu mūzikā – Lūcijas Garūtas, Jāņa Ķepīša un Pētera Plakida kompozīcijas, toskait čellistam veltītā Kristapa Pētersona jaundarba pirmatskaņojums.

“Ko nu es, ko es. Ir taču tā mūzika, kas mums jāspēlē! Tādu jautājumu -vai es gribu eksponēties? - es jau nemaz neuzdodu. Ir jādara tas, kas jādara,” tā par muzicēšanu ansamblī stāsta Ivars Bezprozvanovs, kurš apbalvojumā “Lielā mūzikas balva 2019” ir nominēts kategorijā “Par izcilu darbu ansamblī”.

"Vārds 'ansamblis' man sākās ar Pēteri Plakidi. Pat tādā ansamblī, kurā viņš spēlē pavadījumu kādā čella skaņdarbā un man ir solo, viņš teica: “Stop! Vai tad tu nemani, ka man ir cita harmonija? Vai tu nedzirdi?” Man bija jāsaklausa visas nianses, un aizvien tieši harmoniskām lietām pievēršu uzmanību.

Muzicējot ļoti svarīga ir domubiedrība un, lai tā īsti forši būtu, vajadzīga tā cilvēciskā sazobe, jo mūzikā ar laipnību ar komplimentiem vien nepietiek, tur vajadzīgs arī ir šis tas sūrāks, it sevišķi mēģinājumu procesā.