23. februārī "Lielo mūzikas balvu 2024" par mūža ieguldījumu saņems čelliste Maija Prēdele — soliste, kamermūziķe, orķestra māksliniece, pedagoģe.

70.–80. gados viņa kopā ar pianisti Venetu Miķelsoni sniedza solokoncertu virkni un daudz uzmanības veltīja latviešu jaunās mūzikas atskaņošanai — komponistu lokā Pēteris Vasks, Maija Einfelde, Vilnis Šmīdbergs, Pēteris Plakidis, Juris Karlsons, Aivars Kalējs.

Pētera Vaska “Grāmatas” čellam ieskaņojums ir latviešu mūzikas ikona.

Maija Prēdele bijusi Latvijas Nacionālās operas orķestra mūziķe un Latvijas Filharmonijas kamerorķestra čellu grupas koncertmeistare.

Dārziņskolā viņas audzēkņu garajā sarakstā ir Kārlis Klotiņš, Magdalēna Ceple, Marks Viļenskis, Elfrīda Švalbe, Mārtiņš Turss, kurš nu pārņēmis Maijas audzēkņu skološanu.

Ar Maiju Prēdeli satiekamies viņas mājīgajā dzīvoklītī Pārdaugavā pie ļoti garšīgas kafijas un lieliskām sviestmaizēm.

Pirms sarunas ieraksta piesaucam gadu gaitā visādi cietušo un Zigurda Elsberga prasmīgi lāpīto franču čellu, kas joprojām ir Maijas muzikālo gaitu pavadonis, un Galjāno čellu, ko Maijai bija laime spēlēt filharmonijas kamerorķestrī.

Ārpus kadra uzzinām arī, ka Maija spēlē Latvijas baznīcās solokoncertus un muzicē arī Apvienotajā projektu orķestrī, kas mīt Jēzus draudzes baznīcā Henrija Kalniņa paspārnē un kurā nāk mūziķi no dažādām draudzēm, arī citu konfesiju pārstāvji.

Bet sākam, protams, ar bērnību un mammu, kas jauno vijolnieci aizveda uz Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolu, un necik ilgi, kad jaunā vijolniece pārtapa par čellisti. Runājam par mājas muzicēšanu, pastaigās gūtajiem iespaidiem, Eleonoru Testeļecu, kas uzlika Maijas muzikālās gaitas uz stabiliem tehniskajiem pamatiem, un Mstislavu Rostropoviču, kas pieņēma Maiju savā klasē Maskavā.

Mūsu uzmanības lokā nonāk latviešu komponisti, kuru mūziku Maija spēlējusi; protams, apstājamies pie Pētera Vaska ikoniskās “Grāmatas” un tās atskaņošanas grūtībām (svilpot vai dziedāt?!); ar mīlestību piesaucam arī Pēteri Plakidi un viņa neizsmeļamo fantāziju; uzslavējam Maijas Einfeldes mūziku čellam un Viļņa Šmīdberga Sonāti čellam un klavierēm. Maija Prēdele ar prieku pastāsta, kas īpašs bijis viņas un ilggadējās skatuves partneres Venetas Miķelsones saspēlē, un kā viņa reaģēja uz kritiķu vērtējumiem.

Sarunā ienāk arī Maijas brālis Guntars Pupa, kuram liela nozīme sarunās un pārrunās par mūziku un mākslu vispār. Nez no kurienes uzrodas arī trimdas sabiedriskais darbinieks Valdis Āboliņš ar savām leģendārajām vēstulēm Maijai un Guntaram, padomju laikā tik ļoti sirsnīgie atklātu sarunu biedri Jurejs Čapiņš, Ģirts Nagainis, Pēteris Zirnītis.

Sarunas noslēgumā arī noskaidrojam atbildi uz jautājumu, vai Maija zina, kādēļ viņai dots šāds vārds.

Raidījumā skan fragmenti no šādiem skaņdarbiem:

Maija Einfelde “Divi dialogi” diviem čelliem — kopā ar Leonu Veldri;
Pēteris Barisons “Saulrieta dziesma” — kopā ar Ingūnu Puriņu;
Pēteris Vasks “Trīsvienība” — kopā ar Ināru Gaumigu un Imantu Zemzari;
Olivjē Mesiāns “Slavinājums Jēzus mūžīgumam” — kopā ar Vitu Kalnciemu;
Edvards Grīgs Sonāte — kopā ar Venetu Miķelsoni;
Pēteris Vasks “Partita” — kopā ar Venetu Miķelsoni;
Pēteris Vasks “Grāmata”;
Aivars Kalējs “Dialogi” — kopā ar Venetu Miķelsoni;
Maija Einfelde “Četras elēģijas” — kopā ar Venetu Miķelsoni;
Pēteris Plakidis “Divas variācijas”;
Pauls Dambis “Šekspīra mūzika” — kopā ar Maiju Krīgenu, Agnesi Ārgali un Pēteri Plakidi;
Johans Sebastiāns Bahs Ārija no kantātes BWV 12 — kopā ar Vilni Pelnēnu un Pēteri Plakidi;
Vilnis Šmīdbergs Sonāte — kopā ar Venetu Miķelsoni.