7. novembrī sirsnīgus sveicienus 70. dzimšanas dienā sūtām vijolniekam Jānim Bulavam, vēlot pašu galveno - možu garu un labu veselību!

Līdzās mūzikas ierakstiem, kas rodami Latvijas Radio fonotēkā, īpašajā jubilejas "Beneficē" uzklausā Jāņa kolēģus un draugus. "Tā mūzika, ko viņš izvilina - frāzes, spriedze, formas izjūta, dramaturģiskās līnijas veidošana... Pietrūkst tikai tā, ka viņš arī komponētu," prāto komponists Vilnis Šmīdbergs.

Bet pianists Jānis Rinkulis atzīstas: "Faktiski jau Jānis manu tālāko mūziķa dzīvi stipri sarežģīja, jo viņš ir bezkompromisu cilvēks. Kas attiecas uz mākslu, mūziku, stila tīrību, perfektumu - tur kompromisu nav nekādu. Pat attiecībā pašam pret sevi..."

Protams, ieklausāmies arī paša meistara domās.

"Cik uz pasaules ir koku? Un cik tiem ir zaru? To nevar nemaz saskaitīt! Un cik ir lapiņu? Bet nav divu vienādu - nu, nav! Un tur ir tas skaistums." 

Aizstāvot ideālus, viņš noraida bailīgu laipošanu un arī spēlējot uzrunā asi un skaudri, tātad - patiesi.

Viņa vijoles skanējums pielīdzināts gan aizkustinošam stāstījumam, gan kvēlai operācijai, bet viņš pats tiek saukts par spīvu, emocionālu un temperamentīgu...

Vijolnieks Jānis Bulavs radošā mūža garumā viņš bijis viens no aktīvākajiem, pastāvīgākajiem un radošākajiem kamermūzikas žanra kopējiem Latvijā, un viens no uzticamākajiem un pieredzes bagātākajiem latviešu laikmetīgās mūzikas interpretiem, kurš latvju skaņražus rosinājis īpaši viņam sacerēt ne vienu darbu vien. Auglīgākā sadarbība jubilāram raisījusies ar Artūru Grīnupu, Maiju Einfeldi, Vilni Šmīdbergu un Imantu Zemzari.

Savulaik mācījies gan pie Voldemāra Stūrestepa un Jura Švolkovska, studējis Jāņa Ķepīša klavieru trio klasē, bet 1998. gadā pats kļuvis vijolspēles docents Latvijas Mūzikas akadēmijā.

Vijolnieks ilgus gadus spēlējis Latvijas Filharmonijas kamerorķestrī un vadījis pats savus ansambļus (Jāņa Bulava kameransambli un trio), kā solists un visdažādāko kameransambļu un orķestru dalībnieks koncertējis visā Latvijā un daudzviet pasaulē. Jo bieži viņa duetu partnere ir ērģelniece Larisa Bulava.

Latvijas Radio fonotēkā rodami daudzi jo daudzi Jāņa Bulava ieskaņojumi, un lielākā daļa no tiem ir kamermūzika. Bet 2000. gadā ar Latvijas Izpildītājmākslinieku asociācijas atbalstu klajā nākusi Jāņa Bulava ierakstu izlase.

Raidījumā skan:

Vilnis Šmīdbergs. Sonāte vijolei un klavierēm (1986). Kopā ar Aldi Liepiņu LR 1990.
Vilnis Šmīdbergs. Sonāte-trio flautai, vijolei un klavierēm. Fragments. Kopā ar Juri Ābolu un Aldi Liepiņu LR 1995.
Vilnis Šmīdbergs. Pirmā litānija "Šķīstīšanas svētki" vijolei un ērģelēm. Fragments. Kopā ar Larisu Bulavu Rīgas Domā 2000.
Francis Šūberts. Adagio (Noktirne) vijolei, čellam un klavieŗēm Mibemol mažorā, D.897. Kopā ar Leonu Veldri un Aldi Liepiņu 1996.
Juris Ābols. Sonāte vijolei un klavierēm. Fragments. Kopā ar Jāni Rinkuli 1989.
Maija Einfelde. Otrā sonāte vijolei un klavierēm. 2.daļas fragments. Kopā ar Jāni Rinkuli 1987.
Imants Zemzaris. "Jāņu diena" vijolei, čellam, mežragam un klavierēm. Fragments. Kopā ar Mārtiņu Grīnbergu, Arvīdu Klišānu un Jāni Rinkuli 1985. 
Ludvigs van Bēthovens. Trio klavierēm, vijolei un čellam Sibemol mažorā ("Erchercoga"), op.97. 1.daļas fragments. Kopā ar Valdi Janci un Māri Villerušu koncertā 2002.
Artūrs Grīnups. Otrā sonāte vijolei un klavierēm. 2.daļa. Kopā ar Valdi Janci 1989.
Ludvigs van Bēthovens. 23.sonāte klaveirēm fa minorā ("Apasionāta"), op.57 . 3.daļa. Svjatoslavs Rihters koncertā 1960.