Dziedonim Aivaram Krancmanim veltīts raidījums, kurā skan dziesmas, fragmenti no vokālinstrumentāliem darbiem, kā arī operu un mūziklu dziedājumi. Ar mākslinieku sarunā tiksimies 6. martā, kad viņš būs raidījuma "Mana mūzika" viesis.
Aivars Krancmanis absolvējis J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, pēc tam stažējies Maskavas konservatorijā un vokālo meistarību slīpējis pie profesores Katjas Andželoni Romā, kur iestudējis Skarpijas lomu Džakomo Pučīni operā "Toska" un Fernando partiju Džoakīno Rosīni operā "Žagata zagle" opernamā Teatro Manzoni.
Aivars Krancmanis ar panākumiem piedalījies vokālistu konkursos, piemēram, ieguvis pirmo vietu Georga Otsa Starptautiskajā vokālistu konkursā Tallinā - tas notika 1987. gadā. Pie tam par savām dziedoņa aktivitātēm un sasniegumiem viņš 1995. gadā kļuvis par korporācijas "Talavija" profesora Paula Saksa Atzinības balvas laureātu.
Kopš 1981. gada, vēl studiju laikā, Aivars Krancmanis sāka dziedāt uz Latvijas Nacionālās skatuves; viņa balss skanējusi Džoakīno Rosīni, Džakomo Pučīni, Žaka Ofenbaha, Arigo Boito, Riharda Vāgnera, Pētera Čaikovska, arī latviešu komponistu - Jāzepa un Jāņa Mediņu, Jāņa Kalniņa, Romualda Kalsona un Zigmara Liepiņa operlomās. Pie tam Aivars Krancmanis piedalījies ne tikai mūsu operas uzvedumos, bet izrādēs Stokholmā un Draieihas festivālā Vācijā. Dziedonis uzstājies arī Amerikā, Zviedrijā, Anglijā, Spānijā, Itālijā, Šveicē, Somijā, Izraēlā, Taivānā, vēl citviet.
Aivars Krancmanis arvien piedalījies vokālinstrumentālu darbu atskaņojumos, tostarp V.A. Mocarta un Dž. Verdi Rekviēmu, Dž. Pučīni Messa di Gloria, A. Dvoržāka un Dž. Rosīni Stabat Mater, J. Haidna oratorijas "Pasaules radīšana", F. Mendelszona oratorijas "Pāvils", kā arī mūsu klasiķu - Jāzepa Vītola kantātes "Ziemeļblāzma" un Lūcijas Garūtas kantātes "Dievs, Tava zeme deg" iestudējumos.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X