10. aprīlī apaļu dzimšanas dienu svinēja viens no vadošajiem solotubistiem, pirmais tubas spēles docētājs Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas vēsturē, eifonija klases izveidotājs un ieviesējs JVLMA - asoc. prof. Jānis Retenais.

Viņš ir daudzpusīgs mūziķis, kura profesionālā darbība saistās ne tikai ar akadēmisko mūziku, bet arī roku, kantrī un diksilendu. 1999. gadā ar domubiedriem izveidojis trombonu un tubas kvartetu Shady Brass Q, ir Riga Brass simpozija un starptautiskā diksilendu festivāla “Umurga” iniciators un mākslinieciskais vadītājs.

Dubultjubileja

Tomēr Jānim šogad ir vēl viena jubileja - 30 gadi uz skatuves! "Kad sāku organizēt dzimšanas dienas koncertu, tieši mans tēvs bija tas, kurš pamanīja, ka man taču svinama arī skatuves jubileja. Tas bija 1985. gadā, kad XIX Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos stāvēju Mežaparka estrādē pirmajā rindā tolaik vēl ar saksofonu rokā un kameras filmēja neticamus tuvplānus. Bail bija acis pacelt," savu pirmo iznācienu uz skatuves atceras jubilārs.

"Vienmēr esmu teicis, ka viss rodas ar laiku, ilggadēju tradīciju rezultātā. Nav jau tā, ka neviens Latvijā nemācīja tubas spēli, līdz 2001. gadam atgriezos no ārzemēm un sāku strādāt Mūzikas akadēmijā. Gluži vienkārši bija izveidojusies tāda pēctecība, ka tubu īsti neuzskatīja par nopietnu soloinstrumentu, tubas spēli lielākoties mācīja trombonisti. Pats vēl mācījos, spēlējām trombonu pārlikumus, un par tubas repertuāru uzzināju tikai, studējot ārzemēs. Gribētos cerēt, ka esmu izveidojis savu skolu - daudzi mani audzēkņi spēlē vadošajos orķestros un ticu, ka arī viņi turpinās tubas spēles mācīšanu Latvijas mūzikas skolās un vidusskolās reģionos. Un ceru, ka mans slēptais mērķis - ka Latvijā reiz tubu spēlēs visi, piepildīsies," teic Jānis Retenais. Viens no viņa spožākajim audzēkņiem ir Kaspars Šmits.

Bez tubas patiei nevar iztikt neviens orķestris. Bet ilgu laiku tuba pildījusi otrā plāna funkciju. Pateicoties Jānim, tubas spēle iznākusi saulītē.

Paškritiskais multiinstrumentālists, diriģenta dēls

Lai gan Jānis Retenais savulaik spēlējis bungas, tad klarneti, trompeti, saksofonu un basģitāru, par multiinstrumentālistu viņš sevi dēvēt tomēr neļauj. "Daudzpusība piederas pie skolēnu orķestra diriģenta dēla pienākumiem," skaļi smejas gaviļnieks. "Kad tēvs vadīja Bauskas novada bērnu un jauniešu pūtēju orķestri, biju viens no tiem, kurš vajadzības gadījumā bija spiests apgūt citus instrumentus. Bet tas nesagādāja lielas grūtības, jo gāja no rokas." Bērnu mūzikas skolu Jānis absolvējis kā klarnetists, paralēli spēlējis arī saksofonu: saksofonu kvarteta sastāvā vairākkārt piedalījies arī LTV konkursā "Ko tu proti". "Tagad trompeti mācās mans puika un man nākas priekšā rādīt," atklāj jubilārs, kurš orķestrī iesākumā spēlējis lielās bungas, tad trompeti, saksofonu, klarneti, līdz nonācis līdz tubai. Kāpēc tieši pie tubas arī palicis?

"Kopš paņēmu tubu rokā, spēlējot vietējā kapu orķestrī, basa funkcijas šķita tik ļoti tuvas - ne velti vēlāk sāku spēlēt basģitāru, ko daru arī šobrīd. Basa funkcija - tā ir manējā. Klarnete tāpēc man nekad nepatika."

Viņš prāto, ka vienmēr paveicies būt īstajā laikā, īstajā vietā. "Esmu pateicīgs savam tēvam, kurš savulaik pateica: vai nu tu mācīsies mūzikas vidusskolā, vai iesi uz parasto vidusskolu. Līdz ar to, ka matemātika man īsti negāja... Tas izšķīra visu. Nebija cita varianta," smej jubilārs.

Organizētā mērķtiecība

Tā vien šķiet, ka Jānis Retenais allaž bijis organizēts, mērķtiecīgs. Pēc Mediņskolas secīgi sekojušas studijas Latvijas Mūzikas akadēmijā. "Mācoties ceturtajā kursā, sapratu, ka ir zināmas tehniskas problēmas, kuras jāapgūst. Sev un citiem pateicu: vai nu braukšu projām un kaut ko darīšu lietas labā, vai arī nekad vairs tubai nepieskaršos. Paldies Maijai Sīpolai, ka nokļuvu Luksemburgā pie lieliska pasniedzēja, trīs gadus dzīvoju tur. Tas bija ļoti vērtīgi. Tagad saviem studentiem saku: jāaizbrauc projām kaut uz pusgadu - tas ļoti sakārto galvu un liek pārdomāt to, kāpēc tu vispār dari to, ko dari. Tie, kuri nāk uz Mediņiem, nāk jau ar konkrētu mērķi. Manā laikā bija apmēram tā - nu, labi: ja neņem parastajā vidusskolā, mācīšos mūziku..."

Jānis atzīstas, ka diezgan ātri sapratis - pasaulslavena solista karjera dažādu iemeslu dēļ ir liegta. "Tāpēc nolēmu, ka vienīgais, ko savā dzīvē varu sasniegt - kļūt labs pedagogs un iemācīt jauniešiem pareizi spēlēt instrumentu. Mana vieta ir Latvijā."

Jāņa pirmā darbavieta bijis Liepājas Simfoniskais orķestris, kurā viņš sācis muzicēt 2001. gadā. Paralēli tam viņš sācis strādāt arī Liepājas mūzikas vidusskolā, bet ātri vien sekojis pasniedzēja darbs Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolā un arī JVLMA. Šeit viņa galvenais nopelns - tubas un eifonija klase dibināšana un šo instrumentu spēles attīstīšana. "Ar saksofonu Artis Sīmanis gan izdarījis vairāk - saksofons līdz tam nebija orķestra "štata vienība". Taču eifonija sakarībā jāsaka paldies toreizējā katedras vadītāja Jāņa Puriņa inicatīvai - viņš ļoti vēlējās attīstīt eifoniju kā soloinstrumentu."

Retenā skola

Pedagoģijas pamatus un svarīgāko metodikas sistēmu Jānis Retenais apguvis Luksemburgā. "Jebkuram pedagogam svarīgākais ir tieši sistēma.

No savu audzēkņu nostāstiem esmu dzirdējis: tiem, kuri  Mediņos izgājuši Retenā skolu, vēlāk problēmu nav.

Tāpēc par savu uzdevumu vidusskolas procesā uzskatu iemācīt pareizu instrumenta spēlēšanu. Protams, nav tā, ka mācu tikai gammas - svarīga ir arī kopējā muzikālā attīstība."

Jānis saskaitījis, ka visdažādāko ansambļu, grupu un kompāniju sastāvā (viņš ir arī grupu "Dakota" un Opus Pro dalībnieks!) nospēlēti jau vairāk nekā 1000 koncertu. "Nekad sevi neesmu uzskatījis par solistu; var pat teikt, ka solokarjera mani īsti neaizrauj, katrā ziņā uz solodarbību neraujos."

Šobrīd Jānis aktīvi muzicē kopā ar tubu kvartetu Magic 4, kas izveidojies 2011. gadā kā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) tubu/eifoniju klases studentu kameransamblis. "Tā ir lieta, kas, ļoti gribētos cerēt, popularizē šo instrumentu."

Vēl sarunā Jānis Retenais atklāj tuvākos nākotnes plānus. Aprīlis, būdams viņa jubilejas mēnesis, ir ļoti piesātināts, turklāt paralēli visam Jānis uzsācis studijas Tallinas mūzikas akadēmijā, kur apgūst simfoniskā orķestra diriģēšanu. Diriģenta praksei lieti noder darbs ar Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolas pūtēju orķestri. 12. aprīlī viņš visus laipni ielūdz uz Lielo ģildi, kur notiks 40. dzimšanas dienas atzīmēšana. Protams, bez koncerta te neiztikt: muzicēs pats jubilārs un viņa audzēkņi, kā arī orķestris Sinfonia Concertante. Bet jau no 13. līdz 18. aprīlim visi tiek laipni gaidīti uz Riga Brass simpoziju.