11. martā aprit 90.gadu, kopš dzimis dziedātājs Druvis Kriķis - 20. gs 2. pusē Latvijā ļoti zināms mākslinieks, kura balss 60., 70. un 80. gadu radiopārraidēs skanējusi vai ik dienu. Diriģenta Centa Kriķa jaunākais brālis Druvis Kriķis bija viens no tā laika, varētu teikt „izredzētajiem” – Latvijas Filharmonijas solists, par kādiem kļuva mūziķi ar īpašu kvalitātes zīmi. Viņi piedalījās neskaitāmos Filharmonijas organizētos koncertos Latvijā un Padomju Savienībā, pārstāvēja Latvijas mākslu ārzemēs, piedalījās lielformu atskaņojumos un ierakstos, sniedza izglītojošas programmas mācību iestādēs un daudz kur citur, kā toreiz bija populāri teikt – „nesot, mākslu  plašās tautas masās.”

Par dziedātāju raidījumā stāsta viņa māsa Anda Puķe un kolēģe no Latvijas Filharmonijas – dziedātaja Luīza Andrušēvica, atceroties koncertus Maskavas filharmonijā ar Nēmi Jervi un uz ledlauža, ledlauža tilpnē. Atklāj arī dažus Druvja Kriķa nostrādātos nedarbus.

Dziedoņa repertuārs bija ļoti plašs: lieformas garīgie darbi un opermūzika (Holandietis  Riharda Vāgnera operas „Klīstošais holandietis” 60. gadu sākuma koncertuzvedumā, Zvanevaitis Alfrēda Kalniņa operas „Baņuta” skaņuplates ierakstā 1976. gadā, Kreons  Igora Stravinska oratorijoperā „Ķēniņš Edips”, Tēvs Oļģerta Grāvīša TV operā „Vanadziņš.” Un līdzās dažādu dziesmu birums.