Pagājušā gada 11. oktobrī Latvijas Nacionālās operas Beletāžas zālē pirmatskaņojumu piedzīvoja "Četras dziesmas ar Kārļa Skalbes vārdiem" un komponistes Annas Veismanes melodiju. Gatavojot jaundarbu, komponiste nezināja, kas to izpildīs, – viņa to rakstīja pati savam priekam. 

"Man ir tāda iekšēja nepieciešamība kaut ko uzrakstīt tāpat vien. Es to sajūtu pēc iedvesmas, parasti tas notiek reizi gadā, vasarā, kad esmu tikusi galā ar visiem pasūtījuma darbiem. 

Tad es fantazēju, kas varētu būt tas, ko labprāt uzrakstītu tāpat vien, jo man ļoti negribas pazaudēt to azartisko sajūtu, lai kompozīcija nekļūtu kā darbs un rutīna. 

Un, lai no tā nedaudz attālinātos un sevi iedrošinātu domāt citādi, es 2024. gadā sarakstīju šo," atklāj Anna Veismane. 

Pirmie iedvesmas impulsi viņu sasniedza brīdī, kad ar automašīnu brauca garām Kārļa Skalbes dzimtajām ārēm. Komponiste nesen bija lasījusi arī Svena Kuzmina romānu "Skaistums un nemiers". 

"Kaut kā šī latviskā sajūta, esot laukos, mierā un klusumā, radīja ilgas pēc kaut kā vienkārši dziedama. Es nekad nebiju rakstījusi tenoram, bet man bija sajūta, ka tam ir jābūt tenoram. Kārlis Skalbe man ar to asociējas," komponiste apgalvo.

Kad skaņdarbs bija sarakstīts, tas atrada ceļu pie īstajiem izpildītājiem. Mārtiņa Šmauksteļa un Ilzes Ozoliņas izpildīti, jaundarbi uzreiz nonāca arī "Lielās mūzikas balvas 2025" žūrijas uzmanības lokā.

"Šķiet, ka 11. oktobrī Latvijas Nacionālās operas Beletāžas zālē notika īsta jūtu, domu un enerģijas ķīmija, kad tenora Mārtiņa Šmauksteļa un koncertmeistares Ilzes Ozoliņas saspēlē izskanēja Annas Veismanes šķietami vienkāršās četras dziesmas ar Kārļa Skalbes vārdiem. 

Komponiste ar šo nelielo ciklu apliecina, ka arī mazās un tik vienkāršās formās var izstāstīt veselu stāstu virkni un iebangot domu un iztēles virpuļus. 

Anna ir meistare, kura prot pārsteigt klausītājus ar nestandarta risinājumiem – piemēram, kāpēc gan nevarētu paspēlēties ar Kārļa Skalbes dzejoļu nosaukumu aizvietošanu, ja viņas mūzikas pasaulei vajag citu skanējumu? Tā dzeja "Nopūta" pārtop par "Pū!", "Vasara" – par "Liepu saldo ziedēšanu" un "Strauts" – par "Uz tevi!". Un tā nav tikai komponistes iegriba – katra dziesma ir kā neizsmeļams ideju avots melodiskām līnijām, balss tembrālajām krāsām, fonētiskām rotaļām, pasaulīgiem smiekliem un nopūtām. Klavieru partijas te nevar saukt par pavadījumiem – tās ir patstāvīgas, dzīvas un kustīgas ainas. Tās slēpjas faktūrās, reģistros, skārumos un arī draiskās ritma spēlēs. Tā nu mēs piedzīvojām dzejnieka, Annas Veismanes un divu mūziķu sasaukšanos," klāsta "Lielās mūzikas balvas 2025" žūrijas locekle Iveta Grunde. 

Komponiste par žūrijas novērtējumu ir pagodināta un atzīst – ir prieks, ka ar savām dziesmām var no jauna aktualizēt Kārļa Skalbes dzeju: "Viņa dzeja mani pārsteidza. Viņa vārdi un dzejas formas ir ļoti moderni – es par to biju pārsteigta. Jo mums tas priekšstats par mūsu klasiķiem dažreiz izveidojas, ka viņi nav moderni." Viņasprāt, Kārlis Skalbe uz komponisti neturētu ļaunu prātu par dzejoļu nosaukumu maiņu un citiem sīkiem labojumiem, jo brīdī, kad vārdi satiekas ar mūziku, tiem savā starpā jāsadarbojas, nevis spītīgi jāpaliek nemainīgiem. 

"Kāds varbūt protestētu, ka es kādu rindu izlaižu vai samainu vietām, bet es uzskatu, ka dziedāšana pieprasa korekcijas, un nevar burtiski dzejoli atstāstīt. Jo tad jau mēs pazaudējam domas lidojumu un neļaujam mūzikai veidot savu formu," teic Veismane. 

Anna Veismane nešaubās – dzeja viņu iedvesmo. Arī pašlaik viņa turpina strādāt ar Imanta Ziedoņa "Poēmu par pienu". 

"Poēma "Piens" uzreiz raisa asociācijas ar Imanta Ziedoņa poēmu par pienu, un tā tas arī ir. Tas ir skaņdarbs, kas top Tallinas Jaunās mūzikas ansamblim un tiks atskaņots jau pavisam drīz – 12. aprīlī Baltijas Jaunās mūzikas dienās koncertzālē "Lielais dzintars". Ar šo darbiņu ir jāsteidzas, lai to pabeigtu, un man tas nepatīk, jo man patīk pabeigt un mazliet padzīvot ar to darbu, bet šoreiz būs diezgan steidzīgi jādod prom. Bet šis varētu būt maigākais skaņdarbs, ko es līdz šim esmu uzrakstījusi. Tad jau klausīsimies," pirmatskaņojumu gaida pati komponiste.