"Klasika" šoruden īpašu uzmanību velta ukraiņu mūziķiem un mūzikai no Ukrainas, kas ieskanas gan raidījumu ciklā "Ukrainas pasakalja", gan Latvijas Radio fondu ierakstos.

Neparastu duetu izveidojuši Darja Leleko un Kārlis Auzāns: Daria spēlē bandūru un dzied, bet Kārlis Auzāns veidojis visu skaņdarbu aranžējumus un ieskaņojis čella partiju. Raidījumā dzirdēsim trīs ukraiņu tautasdziesmas, vienu Ziemassvētku dziesmu un divas precību laika melodijas, Johana Sebastiāna Baha / Šarla Guno pazīstamo "Ave Maria" un Kārļa Auzāna oriģinālmūziku.

Intervijā sarunājamies gan par to, kā Darja Leleko 2022. gada martā nonāca Latvijā, gan šejienes intensīvo koncertdzīvi. Tāpat Darja sīkāk pastāsta par savu instrumentu bandūru, ar kuru kopā ir no desmit gadu vecuma, kā arī par ukraiņu tautas tradīcijām.

Kārļa pieredze, darbojoties kino mūzikas laukā ir ļoti plaša, tādēļ plašāk uzzinām par kompozīciju "Saules staros" un "Geparda dzimšana" tapšanu un kontekstu. 

Ieraksta skaņu režisors – Normunds Slava.

Raidījumā skan ukraiņu tautasdziesmas "Ой гуляйте дівки" (весільна пісня), "Дівко – Галочко..." (колядка), "Ой Гануся рушничок торочить" (весільна), Kārļa Auzāna "Saules staros" un "Geparda dzimšana", kā arī Johana Sebastiāna Baha / Šarla Guno "Ave Maria". 

***

Darja Leleko: Reizēm man šķiet, ka bandūra it kā raud

Anna Veismane: Cik sen esat Latvijā un kāds radošais ceļš jums bijis Ukrainā, kur palika vesela dzīve… Lasīju, ka bijāt muzikālā teātra aktrise?

Darja Leleko: Jā, esmu no Mikolajivas, kur strādāju muzikāli dramatiskajā teātrī: dziedāju, spēlēju, dejoju – visu, ko vajadzēja, to arī darīju. Pēc specialitātes esmu tieši bandūriste, arī teātrī spēlēju bandūru. Bet tas bija otrā plānā. Mums gan bija arī bandūristu trio.

Kara dēļ 2022. gada martā bēgām uz Latviju – atbraucu ar savām trim meitām. Instruments palika mājās...  Nu, kāds tur instruments: triju stundu laikā steigšus aizbraucām ar vienu somu… Kad atbraucu uz Latviju, notika brīnums: man uzreiz sākās koncerti!

Vienu no tiem rīkoja modes nams "Amoralle", un pēc tam diezgan ātri man šeit veidojās koncertdzīve. Tad arī Kārlis uzrakstīja. Pirmais mūsu kopīgais projekts bija „Kopā mēs varam”, kurā iepazinos ar vēl pieciem, sešiem ukraiņu mūziķiem. Pirms tam viens otru nepazinām, jo Ukraina ir liela. Bet tagad sadraudzējāmies. Klarnetists no Ļvivas, vijolniece no Čerņihovas, ģitāriste no Kijivas, ļoti talantīga – Saša. Tas bija liels projekts. Sākumā bija pieci koncerti, bet pēcāk esam apbraukājuši gandrīz visu Latviju.

Vai Kārli pazināt jau pirms došanās uz Latviju?

Nē, Kārlis man uzrakstīja feisbukā. Viss šobrīd notiek sociālajos medijos. Droši vien kaut kāda informācija jau bija atrodama, jo ukraiņu mūziķu Latvijā ir daudz.

Tad sāku sadarboties ar Kultūras menedžmenta centru "Lauska", Juri un Dainu Zalāniem – viņi mani ieraudzīja kafejnīcā ar visu bandūru! (smejas) Ar biedrības starpniecību viņi palīdzēja noformēt radošo stipendiju trim mēnešiem: viņi man par to izstāstīja un palīdzēja nokārtot un noformēt. Citādi – kā mēs, tikko atbraukuši, tādā šokā, būtu  zinājuši, kas un kā jādara?

Tā pamazām mūziķu loks paplašinājās. Nereti satieku mūziķus, kurus jau pazīstu. Ar Kārli arī mums bijuši vairāki projekti. Paldies viņam! Sākumā it kā taustījāmies, meklējām. Vispirms ierakstījām Kārļa mūziku, lai saprastu, kā mums kopā saskan, kā instrumenti sader – tas bija ļoti iedvesmojoši. Nezinu, kā Kārlim likās…

Kā jūs varētu aprakstīt savu instrumenti klausītājiem, protams fotogrāfijas var redzēt mājas lapā, bet, kā jūs varētu aprakstīt skaņu un arī konstrukciju.

Bandūra ir kā apvērstas klavieres. Ja klavierēm ir septiņarpus oktāvas, tad bandūrai piecas ar pusi. Tāds pat hromatiskais skaņojums, 64 stīgas, instruments sver no astoņiem līdz divpadmit kilogramiem, atšķirībā no mehānisma.

Zemās stīgas ir it kā klusākas: kad ierakstījāt, domājāt, kā izvietot mikrofonus.

Bandūrai  ir savas īpatnības – kreisā roka spēlē basu it kā ar akcentiem, akcentējot katru skaņu, savukārt labā roka strinkšķina. Tas jādara vienlaicīgi, plus ir vēl tāda īpatnība, ka nav pedāļa – mēs nevaram skaņu paildzināt. Mums jāsavieno akrodi, lai tie saplūst kopā.

Taču ir daudz plusu. Instruments ir ļoti melodisks. Reizēm man šķiet, ka bandūra it kā raud. Tas varbūt saistīts ar vēsturi.

Pirms simt gadiem Ukrainā bija tautas dziedoņi  kobzari ar savām bandūrām vai kobzām, kuri bija kā informatori – teicēji, kuri stāstīja, kas notiek dažādos Ukrainas novados. Protams, valdošajai varai tas nepatika. Kobzari dziedāja dumkas – melodiskas, sirsnīgas, garīgas dziesmas, tāpēc man šķiet, ka mans instruments vairāk it kā raud.

Jūs ar savu instrumentu esat kopā kopš desmit gadu vecuma.

Jā, kopš desmit gadu vecuma piederu kategorijai "bandūrists – vokālists". Ir arī tikai instrumentālisti, bet man vairāk patīk apvienot abus. Es  sevi labāk izjūtu caur dziesmu.

Vispār esmu laimīga, ka man nevienu vairāk nevajag: ņemu savu bandūru un eju spēlēt. Sēžu un spēlēju, ko gribu. Mums ir ļoti daudzveidīgs repertuārs. Ir arī ļoti daudz pārlikumu no klaviermūzikas.

Bandūra šobrīd ir ļoti populāra, konservatorijās daudzi studē tieši bandūru, ir ļoti spēcīga bandūras spēles skola. Ļoti intensīvi sekoju līdzi tam, kas notiek Ukrainā. Kad 2000. gados studēju, pat sapņos nerādījās, ka bandūras spēle atdzims un būs tik ļoti populāra kā šobrīd.

Pastāstiet, lūdzu, sīkāk par tām trim dziesmām, kuras dzirdēs "Klasikas" klausītāji!

Šīs dziesmas pieskaitāmas folkloras žanram. Divas ir kāzu dziesmas, viena – Ziemassvētku dziesma. Koļadka vai – kā Latgales pusē teiktu – koļada. Kāzu dziesmas savulaik tika dziedātas kāzu gatavošanās laikā – pirms meitene tika izdota pie vīra un gatavoja pūru. Šobrīd, visticamāk, tās vairs netiek dziedātas. Ukraina, kā jūs zināt, ir liela. Šīs dziesmas dziedāja un tika pierakstītas Poltavas apgabalā. Ukrainā ir daudz tautu – lemki, gucuļi, poiki. Katrā vietā ir atšķirīgas iezīmes arī mūzikā. Bet šīs dziesmas ir no Poltavas puses. Ļoti patīkami, ka Latvijas Radio skanēs ukraiņu tautas dziesmas – būs sajūta, itin kā tā būtu Ukraiņu radiostacija! Šīs dziesmas autentiski tika dziedātas a cappella, bet mēs ar Kārli, protams, pievienojām savu interpretāciju. Varētu teikt, ka mūsdienīgāku.

Un par ko stāsta šīs dziesmas?

Tā burtiski pārtulkot īsti nevar. "Ой гуляйте дівки" varētu tulkot kā "Priecājieties, meitenes! Priecājieties, kamēr neesat precētas, priecājieties, kamēr varat baudīt brīvību!"

Bet koļadka "Дівко – Галочко..." – tas ir meitenes vārds, Haločka. Mums ir trīs Ziemas saulgriežu svētki – Ziemassvētki, Vasilja un Vodohrešča. Daudzās koļadās minēti visi šie trīs svētki: atnāca vieni, seko nākamie. Tie ir ļoti nozīmīgi godi janvāra sākumā – no 6. līdz apmēram 19. janvārim. Tajos ietilpst dažādas svētku tradīcijas, arī apdziedāšanās un apdāvināšanās. Ja 6. janvāra vakarā ejam ar dāvanām un dziesmām, jau nākamajā rītā ejam dziedāt dziesmas, ko varētu salīdzināt ar latviešu ķekatām. Katrā no šīm dienām ir atšķirīgas tradīcijas. Rietumukrainā un Vidusukrainā šīs tradīcijas ir spēcīgākas. Es dzīvoju dienvidos, kur mazāk pievērš uzmanību šādām lietām.

Taču mums ģimenē bija tāda tradīcija: ja man nebija izrādes, piemēram, 6. janvārī gājām ķekatās, saģērbāmies, ar bērniem sagatavojām nelielu programmu un gājām pie kaimiņiem. Mūsu kaimiņi jau zināja, ka 6. vai 7. janvārī nāksim un padziedāsim.

Tā mēs sajūtam svētkus. Vidusukrainā un Rietumukrainā svētku tradīcijas saglabājušās vairāk.

Bet trešā dziesma "Ой Гануся рушничок торочить" ir par meiteni Hanusju, kura šuj dvieļus. Katra meitene pirms kāzām taisīja pūru: tur bija krekli, dvieļi, dažādi rokdarbi. Meitene šuj un reizē arī dzied – varbūt par to, kā viņa dosies pie vīra un būs laimīga? Bet tad arī brīvā dzīve beigsies.

Vai ar Kārli muzicēsiet kopā vēl?

Ai, nezinu, es laikam uz mājām pošos... Bet ļoti jau gribētos. Un arī – ja aizbraukšu uz Ukrainu, tas nenozīmē, ka nevarētu atkal atbraukt uz Rīgu. Nedzīvojam jau Ziemeļpolā! Ja vien Kārlis piekristu atkal kopā spēlēt arī turpmāk!

Kad es pēc mūsu desmit koncertiem Latvijā teicu, ka gan jau mums būs tūre arī Eiropā, Kārlis pasmējās, bet – tas viss ir iespējams, ja mēs paši to vēlēsimies!

Mūsu ansamblis ir tik neparasts un unikāls – čells un bandūra, tāda nekur citur nav. Repertuārs mums arī ir neierobežots. Jebkura žanra mūziku varam spēlēt.