Pirmo reizi ierakstā klausāmies Annas Fišeres skaņdarbu Hesychia balsij, basa flautai, basklarnetei, kontrabasam, sitaminstrumentiem un elektronikai, ko ieskaņojusi dziedātāja Agate Pooka, flautiste Anna Petrīni (Anna Petrini), klarnetists Sigurds Lallo, kontrabasists Oskars Bokanovs, sitaminstrumentālisti Guntars Freibergs un Juris Āzers. Atskaņojuma vadītājs Artūrs Gailis, skaņu režisors Normunds Slava.

Skaņdarba idejas pamatā ir sengrieķu filozofa Parmenīda poēmas „Par dabu” vārsmas, tādēļ sarunā tiekamies ar komponisti un arī redaktoru un tulkotāju Ventu Zvaigzni. Ar viņu Anna Fišere sadarbojusies jau rakstot opusu „Sibillas dziesma”, arī šoreiz, komponējot sengrieķu valodā, konsultējusies ar Ventu gan par izrunas īpatnībām, gan vēsturisko un filozofisko kontekstu.

Filozofs Parmenīds  dzimis senās Grieķijas pilsētā Elejā  un dzīvojis aptuveni no 6. gs. otrās puses p.m.ē līdz 5. gs. p.m.ē vidum. Viņs ir Elejas skolas pārstāvis un vadītājs, antīkās metafizikas pamatlicējs. Mūsdienās no viņa darba „Par dabu” pieejamas vien 150 rindiņas, tādēļ Parmenīda ģeniālajam pienesuma ir viegli paskriet garām.

Vents Zvaigzne aizraujoši stāsta par Parmenīda filozofijas nostādnēm un arī raksturo savus iespaidus par Annas mūziku: „Klausoties skaņdarbu, mani pārņem tāds grūti izskaidrojams miers. Ir vairākas skaistas vietas, kurās Anna ir saglabājusi sengrieķu valodai raksturīgo heksametru ritmu, kas radoši iekļauts skaņdarba struktūrā. Var teikt, ka Anna ir kļuvusi par tādu kā rapsodu, kas vēsta senos episkajā pantmērā rakstītos tekstus mūsdienīgā skanējumā.”