Pagājušā gada nogalē "Klasika" īpašu uzmanību veltīja ukraiņu mūziķiem un mūzikai no Ukrainas. Dziedātāja, diriģente un muzikoloģe Oksana Nikitjuka Latvijas Radio fondiem ieskaņojusi vienpadsmit ukraiņu tautasdziesmas a capella. Tās tapušas gandrīz kā koncertieraksts, jo katrai melodijai ir tikai viena versija.
"Kad dziedu tautasdziesmas, pats svarīgākais ir teksts, vienmēr domāju par vārdiem, tādēļ mūzika plūst dabīgi," sarunā ar "Klasikas" ierakstu producenti Annu Veismani atzīst Oksana.
"Pirms dažiem gadiem pat nespēju iedomāties, ka dziedāšu Latvijas Radio! Mums, mūziķiem un dziedātājiem Ukrainā, vienmēr licies, ka latviešu mūzika un arī Latvijas Radio nozīmē ļoti augstu profesionālo kvalitāti, tādēļ ir liels gods būt šeit ierakstos un sadarboties ar mūziķiem un skaņu režisoriem."
Tautasdziesmās ļoti plašas tēmas ir māte un bērns, ilgas pēc saviem tuvajiem. Arī sievietes grūtā dzīve. Daudz dziesmu ir par karu; iešana karā, dēla sūtīšana karā. Protams, mīlestība, skaistums, sievietes skaistums, arī prieks par laimīgu dzīvi. "Domāju, ka reizēm pat bez vārdiem var saprast, kad dziedam par mīlestību, jo tajās ir tāds maigums, skaistums. Īpaši, kad dziedam par jaunu cilvēku mīlestību.
Ierakstā skan ukraiņu tautasdziesmas:
Летіла зозуля
Ой там на горі
Пiд яблонькою солоденькою
Пливуть, пливуть лебедики
Ой ходить сон коло вікон (шуми)
Ой попід гай зелененький
Усі гори зеленіють
Ой у вишневому садку
Карі очі чорні брови
Не високо та не низько
Рай розвивсь (Рівненська область / Рокитне)
Oksana Nikitjuka – balss
Skaņu režisors – Normunds Slava
***
Anna Veismane: Vienpadsmit ukraiņu tautasdziesmas tu dziedi viena pati. Kāds bija ieraksta process sadarbībā ar skaņu režisoru Normundu Slavu? Atceros, tu dziedāji vienu dziesmu pēc otras.
Oksana Niktijuka: Tik tiešām, katrai dziesmai ir tikai viena versija. Tas ir gandrīz kā koncertieraksts! Bet man ļoti patīk dziedāt ukraiņu tautasdziesmas, tas nav kā atskaņot mūziku uz skatuves, bet process ir dabīgs un ļoti atvērts klausītājiem. Kad dziedu tautasdziesmas, pats svarīgākais ir teksts, jo vienmēr domāju par vārdiem – dziedu saturu, tādēļ mūzika plūst dabīgi. Līdz ar to varu teikt, ka tieši teksts ir primārais.
Vai tautasdziesmu dziedāšanai vajadzīgs īpašs noskaņojums? Jo tā ir būšana tradīcijās, māju sajūtā, citā pasaulē. Kā varēji koncentrēties?
Katra dziesma ir kā vesela pasaule ar dziļu filozofiju. Tas ir kā skatīties filmu, jo katrā dziesmā ir jauns stāsts, kuram eju cauri kā stāstniece.
Kādas bijušas tavas attiecības ar tautasdziesmu? Pieņemu, ka tradicionālās dziedāšanas pieredze tev nākusi jau no bērnības.
Jā,
bērnībā esmu dzirdējusi tautasdziesmas – arī no savas vecāsmammas, bet dziļāk tās iepazinu savos pētījumos vēlāk: tieši autentisko dziedāšanas veidu, ne to, kas bija populārs padomju laikos – akadēmiskā manierē ar tautisku piesitienu.
Pēc konservatorijas beigšanas un disertācijas es tiešām padziļināti sāku pētīt vēsturi, tradīcijas, to nozīmi, dziedāšanas veidus dažādās Ukrainas vietās, bet tas bija vēl pēc klasiskās izglītības.
Vai bija grūti ierakstam izvēlēties tieši šīs vienpadsmit melodijas?
Vēl Ukrainā biju iecerējusi ierakstīt divdesmit tautasdziesmas. Desmit vienā ierakstu sesijā arī ieskaņoju, bet tad sākās karš un nākamās desmit palika neieskaņotas. Kad piedāvājāt ierakstu Latvijas Radio, man dziesmas jau bija padomā.
Jau minēji, ka dziedāšana tradicionālā manierē ir citāda: kā īsti ir pārslēgties no vienas dziedāšanas manieres uz otru? Zinām, ka dziedi Valsts akadēmiskajā korī Latvija, un tā tomēr ir klasiskā dziedāšanas maniere, lai gan dažos skaņdarbos, piemēram, latviešu tautasdziesmām var variēt dziedāšanas veidus.
Pirms divdesmit gadiem varbūt bija vieglāk kombinēt dažādus dziedāšanas veidus un pārslēgties, jo balss saites ir muskuļi un tie ar laiku nogurst. Tomēr to var.
Vienā koncertā pārslēgties ir nedaudz sarežģīti, lai gan – tas ir kā braukt ar divām dažādām mašīnām – automātisko un mehānisko ātrumu pārslēgu: tu sev pārslēdz domāšanu un tad tas notiek automātiski.
Runājot par dziedāšanu korī "Latvija", es neteiktu, ka korī ir tikai akadēmiska skaņas veidošana. Negribētu salīdzināt, bet ukraiņu koriem tomēr vairāk raksturīga plaša dziedāšana uz elpas, plaša vokāla skaņa, vibrato, skaņa, tā teikt, ir ar miesu un asinīm. Mēs kombinējam tīru, maigu piano bez vibrato, tonis ir drīzāk gaišs. Tā ir vēl cita dziedāšanas maniere – ne kā Ukraiņu klasiskajā vai folkmūzikā.
Tātad skaņa ir tuvāka Skandināvijas koru skaņai?
Jā, kā instrumentālistiem. Piemēram, vijolniekam arī jāspēlē dažādu laikmetu mūzika atšķirīgā manierē, un tas ir normāli. Man šķiet, arī dziedātājam ir svarīgi pārvaldīt balss aparātu.
Ir pierasts teikt – šis ir klasiskais dziedātājs, bet šis – folkdziedātājs vai popdziedātājs, bet man šķiet, ka profesionāls dziedātājs pārvalda dažādu stilus.
(..)
Šo tautasdziesmu ieskaņojumos dziedi ukrainiski, bet zinu, ka dziedat arī latviski. Kā jūtaties latviešu valodā? Tā nav tā vienkāršākā!
Lai gan tā nav ļoti populāra, meklēju latviešu tautasdziesmas un mācos. Nav tik grūti, jo ir daudz divskaņu, kas ir ļoti vokāli, un man liekas, ka tie ir stilīgi. Man patīk.
Dziedāju arī Līvas Blūmas jaundarbu Летіла зозуля, kurā viņa apvieno latviešu un ukraiņu folkloru. Šīs valodas ir blakus.
Sākumā bija grūti, jo kad dziedu ukrainiski, pārsvarā domāju par tekstu, un melodijas līnija, frāzējums izriet no teksta. Bet, tā kā latviešu valoda nav mana dzimtā, lai gan iztulkoju katru vārdu, tomēr domāju skaņās. Esmu procesā.
Varbūt pēc kāda laika tiksimies Latvijas Radio studijā, kad dziedāsi latviešu tautasdziesmas?
Man tas patiktu, jo latviešu dziesmas, ko esmu iemācījusies, ir ļoti skaistas.
Vairāk – audioierakstā.
Aicinām noklausīties arī šīs pārraides:
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X