Atceroties komponistu, pedagogu un muzikologu Valentīnu Utkinu 120. gadskārtā, Latvijas Radio fondos tapis jauns ieskaņojums – Valentīna Utkina "Serenāde" mežragu kvartetam.

Par ierakstu jāpateicas Liepājas Simfoniskā orķestra mūziķiem – Ingum Novicānam, Ilmāram Bērziņam, Mārcim Auziņam un Aivaram Vadonim, kā arī Valentīna Utkina mazmeitai, arī komponistei Marinai Vidmontei, kura restaurējusi "Serenādes" partijas un partitūru. Skaņu ieraksta režisors ir Modris Bērziņš.

Sarunā ar Marinu Vidmonti vairāk uzzinām par ievērojamo, daudzpusīgo un reizē savrupo personību, savukārt ar Liepājas mežragu kvarteta mūziķiem pārrunājam mežraga spēles nianses un kopējo ansambļa sadarbību ilgu gadu garumā.

Ieskaņotā "Serenāde" ir veltījums māksliniekam Konrādam Ubānam 80 gadu jubilejā: komponista mazmeita teic – vectēvs visu mūžu ļoti interesējies par vizuālo mākslu. Varbūt tamdēļ arī mūzikā gleznojas piecas spilgas raksturainas: "Apsveikums", "Tautiešam roku devu", "Pārdomas", "Jautri mirkļi" un "Novēlējums".

Profesors Valentīns Utkins izaudzinājis ievērojamu latviešu komponistu paaudzi, kura viņu raksturojusi kā principiālu un stingru, tomēr iejūtīgu pedagogu.

Kā pasniedzējs viņš atzina klasiskas kompozīcijas principus, tomēr nenoliedza laikmetīgo mūziku, tostarp arī džezu, kuru pats iepazina studiju gados Parīzē. Tieši Utkina stāsti par Parīzes māksliniekiem un bohēmu bieži dzirdami viņa studentu atmiņu stāstos.

Profesora draugu vidū bijuši ne tikai zināmi mūziķi, bet arī mākslinieki, tāpat ievērojama esot bijusi viņa gleznu kolekcija. Maz aktualizēta, tomēr ievērības cienīga ir arī Utkina kā komponista daiļrade. Īpašais vēriens izpaužas darbos klavierēm, kas bija viņa iemīļotais instruments kopš bērnības.

Valentīns Utkins dzimis 1904. gada 17. jūlijā Rīgā turīgā bankas darbinieka ģimenē. Jau bērnībā atklājies Utkina muzikālais talants, apgūstot ne tikai klavierspēli, bet arī čellu un vijoli. Utkins mācījies Rīgas pilsētas 1. ģimnāzijā, pēc tās absolvēšanas studējis jurisprudenci Parīzes Universitātē (pazīstama arī kā Sorbonnas Universitāte). Liktenīga bijusi tikšanās ar profesoru un komponistu Jāzepu Vītolu, kurš, redzot Utkina muzikālo talantu, aicinājis studēt Latvijas Konservatorijā. Pēc J. Vītola Kompozīcijas klases absolvēšanas (1934–1939), Utkins uzsācis, vēlāk arī pabeidzis (1939–1941) diriģēšanas studijas pie profesora Jāņa Mediņa.

Utkins bijis redaktors Latvijas Valsts izdevniecībā (1940), rediģējot latviešu komponistu darbu partitūras, kā arī strādājis skolās par dziedāšanas pasniedzēju. Ilgstošs un nozīmīgs ir profesora darbs Latvijas Valsts konservatorijā (vēlāk Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorija) no 1944. līdz 1986. gadam, kādu laiku vadot arī Kompozīcijas katedru (1973–1981). Valentīna Utkina studentu vidū ir tādi izcili komponisti kā Jānis Kaijaks, Aldonis Kalniņš, Pauls Dambis, Pēteris Plakidis, Pēteris Vasks, Arturs Maskats un citi.

Sadarbībā ar muzikoloģi Liju Krasinsku izdota grāmata "Mūzikas elementārteorija" (pirmais izdevums 1951. gadā), kas ilgstoši bijusi pasniedzēju un topošo mūzikas profesionāļu teorijas rokasgrāmata.

Valentīna Utkina dzīvesbiedre Marija, dzimusi Vidmonte, bijusi pianiste un visu mūžu strādājusi Pāvula Jurjāna mūzikas skolā par koncertmeistari. Vecākais dēls Vladimirs Utkins bijis izcils ķirurgs un profesors, jaunākais dēls Aleksandrs Utkins arī bijis ārsts, bet meita Irina Vidmonte kļuva par mūziķi. Profesionāla mūziķa pēctecību turpina arī mazmeita – klarnetiste un komponiste Marina Vidmonte, kura izveidojusi detalizētu komponista darbu sarakstu un turpina apkopot un sistematizēt vectēva radošo mantojumu.