Edgara Raginskia – muzikologa, komponista un "Klasikas" kolēģa kompozīciju "Zvaniķa sapnis" čellam un klavierēm Latvijas Radio fondos ieskaņojuši čelliste Dace Zālīte-Zilberte un pianists Mārtiņš Zilberts. Skaņu ieraksta režisors - Modris Bērziņš.

Par to, kā poētiskā ideja un noskaņa izskatās skaņu rakstā un kā vislabāk to atspoguļot, stāsta Dace Zālīte-Zilberte un Mārtiņš Zilberts, bet Edgars Raginskis plašāk skaidro skaņdarba tapšanas vēsturi un iedvesmas avotus.

Lūk, autora rakstīta skaņdarba anotācija...

"Nakts. Visapkārt izpleties miers, kuru pārtrauc tikai retas vēja brāzmas. To stumtas, piķa melnajās debesīs zvalstās mākoņu liellaivas.  Pa mirklim starp tām pavīd pilnmēness apmierinātais vaigs. Šonakt tas nepavisam nešķiet tāls un rēgaini bāls, gluži pretēji – Latgali uzlūkojošā debesu klaidoņa aprises ir teju vai pieneņzieda košumā, un tas piezadzies tuvāk nekā ierasts. It kā, ziņkāres dzīts, gribētu caur loga rūti ielūkoties atstatu no baznīcas sakņupušās, pelēkiem dēļiem apsistās mājeles vienīgās istabas dziļākajā kaktā, kur, miegā pieri saraucis, sapņu takās maldās Zvaniķis. Par ko viņš sapņo? Kāpēc raižu rievas izvagojušas viņa pieri? Tā varbūt prāto mēness. 

Iztālēm iedunas, atstatu iedimdas. Vēl vakar zvaniķis mina čīkstošos dievnama vīto kāpņu pakāpienus, lai aicinātu draudzes lūdzējus uz dievkalpojumu, taču neviens neatsaucās, neviens neatnāca. Vai viņi nesadzirdēja apsūbējušā, vesellietā zvana smagās mēles dziesmu? Vai Zvaniķis neizskandināja īstos vārdus, īstās skaņas? Varbūt zvana dziesma bija tikai šķitums? Sapnis un nomods. Sapnis vai nomods?

Miglains, valgs rīts. Uzkalnā, kokos iebozusies, pikta sēž baznīca. Ir svētdiena, bet viņas Zvaniķis nenāk. Zvaniķis vairs neatgriezīsies.

Skaņdarbs čellam un klavierēm iecerēts, no Latvijas Nacionālās bibliotēkas kores raugoties uz miglaini rudenīgu Rīgu, komponēts, Honkongas debesskrāpju ielokā iztēlojoties Viļakas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīcu, un veltīts Alīsei."