Te ir tikai mīlestība... Saruna ar dziedātāju Ingu Kalnu

Inga Kalna ir brīvmāksliniece, pašlaik ļoti pieprasīta klasicisma un baroka operu iestudējumos Vācijā, Francijā, Kanādā un Itālijā. Īpaši gaidīti ir viņas solovakari Latvijā, un 12. maijā viņa debitēs koncertzālē "Lielais dzintars" – ar koncertprogrammu, kas dziedātājai atnesusi Lielo Mūzikas balvu, pēc skaita jau trešo.

Koncertā dzirdēsim trīs izcilu komponistu kamermūzikas vokālos dārgumus. Līdzās Riharda Štrausa vērienīgajām solominiatūrām tiks atskaņotas latviešu klasiķu – Alfrēda Kalniņa un Jāņa Mediņa – kamermūzikas pērles. Ingas Kalnas silti lirisko soprānu papildinās viņas uzticamā skatuves partnere, izcilā pianiste un Londonas Karaliskās Mūzikas akadēmijas profesore Diāna Ketlere. Abas ir fantastiski saliedēts duets un vienlaikus arī divas individuāli spilgtas mākslinieces, kas klausītājiem sarūpēs neaizmirstamu muzikālu piedzīvojumu ar patīkamu un ilgnoturīgu pēcgaršu.

Inga Kalna atzīst – šobrīd viņa izbauda īstu atkalsatikšanās prieku. "Pirmām kārtām,

šī mums abām ar Diānu ir ilgi lolota un ļoti izsāpēta programma; abas esam ilgi uz to nākušas un abām mums tā ir ļoti, ļoti mīļa.

Līdz ar to ir milzīgs prieks tikties gan ar šo mūziku, gan mums pašām, vienai ar otru. Katra esam tik ļoti nodarbināta savā radošajā lokā, ka ir milzīgs prieks, ja mums tie loki vienā punktā beidzot krustojas un atkal varam ķerties klāt kādam pacilājošam kopdarbam. Liels prieks doties arī uz Liepāju, un domāju, ka arī Diānai šajā zālē būs debija."

Tiesa, šī programma gan nebūs gluži tāda, kādu to dzirdējām Dzintaru koncertzālē, izpelnoties Lielo mūzikas balvu. "Nonācām pie secinājuma, ka pirmās daļas latviešu daļas beigās jāieliek cita dziesma, jo Alfrēda Kalniņa "Sarkanie ziedi" rakstīta 40. gadu beigās un 50. gadu sākumā. Ar ļoti lielu pacilātību, jūsmas pilna.

Cerēju, ka spēšu padomju tematikai ar māksliniecisku piegājienu tikt cauri, bet, kā smejos, man aptrūkst mākslas un nav tik daudz iemaņu, lai varētu atbilstoši nopulēt tās maija demonstrācijas un darba svētkus.

Tā nu nolēmām mainīt to pret Alfrēda Kalniņa dziesmu "Tev" - arī tā ir tikpat pacilāta, jūsmīga, te ir tikai mīlestība, un tu, tu un tu... Burtiski pirms dažām dienām mainīju arī pirmās daļas pirmo dziesmu, kas stāsta par mirušo piemiņas dienu – ka šodien zied un smaržo puķes uz katra kapa.

Tieši pirms gada maijā mūžībā aizgāja mans tētis... Viņš apglabāts Liepājas rajonā, un teikšu godīgi – varbūt tas ir neprofesionāli, bet šai personīgajai sāpei vēl netieku pāri.

Tāpēc tieši šī Riharda Štrausa dziesma bija jāpamaina. Citādi aizeju līdz otrajam pantam un viss... Lūdzu padomu arī savai skolotājai, un viņa saka – neaizmirsti, tu taču arī esi cilvēks, pamaini dziesmu... (..) Tā nu dzīve ir ieviesusi zināmas korekcijas."

Vairāk un plašāk šeit!