"Esmu mūzikas tārps - daudz klausos un ietekmējos," intervijā Ingai Saksonei uzsver sitaminstrumentālists Ivars Arutjunjans. Ar viņu kopā gatavojamies Starptautiskajai Džeza dienai, kuru muzikālā pasaule svinēs svētdien, 30. aprīlī!

Sarunas lokā: skaņa kā visa avots un pamats, klavieres un dejošana kā svarīgs pamats tieši džezā, skandināvu minimālā estētika skaņas uztverē un radīšanā, sadarbības atšķirības dažādos džeza ansambļos un, protams, Toma Rudzinska kvarteta koncerts, kas rīt, Starptautiskajā Džeza dienā, skanēs Latvijas Radio 1. studijā un "Klasikas" tiešraidē!

Inga Saksone: Sarunu gribētos sākt ar idejām par skaņas pasauli, jo tu esi viens no tiem sitaminstrumentālistiem, kas ļoti, ļoti iedziļinās skaņas rašanās veidā, skaņas tembrā, un, gatavojoties šai sarunai un noklausoties daudzus tavus ierakstus, m,an īpaši iepatikās ģitārista Edgara Rubeņa un tavs 2013. gada kopdarbs "Skaņas templis". Savulaik Edgaru Rubeni iepazinām kā sonoloģijas institūta studentu, kurš ļoti preparējis skaņas un uzrunājis tevi piedalīties tevi šajā skaņu pasaulē. Kas tev, Ivar, ir skaņa? 

Ivars Arutjunjans: Skaņa noteikti ir manas pasaules, visas manas būtības pagarinājums caur bungām. 

Sitaminstrumentu klāsts piedāvā ļoti daudz dažādu skaņu, bet tu paliec pie bungām.

Jā.

Fakts, ka esmu studējis klasiskās perkusijas, noteikti ietekmē arī manu skaņas pasaules redzējumu. Vienmēr mēģinu arī klausīties simfonisko mūziku un dzirdēt, kā komponisti raksta mūziku perkusiju ansambļiem, kā viņi redz krāsas. Tas ietekmē visu manu pasauli.

Arī tautas mūzikas tradīcijas no Āfrikas, Bali, Kubas, Indijas, no visādām vietām ietekmē manus tembrus. Tie nav mūsdienu tembri, bet tādas ļoti senas lietas, kas strādā arī vēl šodien, un tās bieži vien ir daudz interesantākas skaņas – vairāk saistībā ar dabu, ar cilvēku eksistenci uz šīs pasaules.

Tas saistās ar piesitiena un arī mūžīgajiem vālīšu meklējumiem?

Arī. Tas ir gan piesitiena meklējums – katru dienu, stundām, gadiem. Tie noteikti ir arī instrumenti – šķīvji un bungas: svarīgi, tieši kādi tie ir, kā tu tiem pieej, kādā telpā viss notiek, kāda ir apkārtējā mūzika, kādas ir inspirācijas, iedvesmas līmenis. Līdz ar to tam ir ļoti daudz faktoru. Tas ir ļoti mainīgi!

Manā izpratnē vislabāk, ja tas ir maksimāli tuvu manai elpošanai, manai balsij. Maksimāli naturāli.

Sitaminstrumentālisti bungu komplektu komplektē no dažādām firmām, jo šķīvi tam vienam ir labāki, tomēr atkal citiem: vai tie ir savas kvalitātes meklējumi? 

Jā, tā ir vesela pasaule, kurā es pats mēģinu pārāk neiesprūst, jo tajā var ļoti aizķerties. Bet tā tiešām ir liela pasaule: tu skaties pat, cik gramu ir katram šķīvim, kāds tam ir izliekums, iztēlojies, kā tas skanēs telpā, cik tas ir liels un kādas metāla lietas tur ielikt iekšā vai nelikt. Ļoti daudzas mazas detaļas, kas ietekmē skaņu.

Runājot par taviem skaņas meklējumiem: vai padziļināti sāki par tiem interesēties tieši studiju laikā Dānijā?

Noteikti! Visnotaļ jā!

Esot Skandināvijas mūzikas vidē, varēja pamanīt, ka viņiem ļoti svarīga ir skaņas kultūra - varbūt ne tik daudz klasiskā virtuozitāte vai kas tāds, bet tieši sākot ar vienu noti, vienu skaņu - cik kvalitatīva, cik dziļa, cik patiesa tā var būt.

Līdz to skaņa ir pirmais no elementiem. Arī savādāka estētika, skandināviem tipiskais minimālisms. Rezonēšana skaņā bija ļoti, ļoti svarīga lieta.

No akadēmiskajiem sitaminstrumentālistiem esmu dzirdējusi, ka tieši Dānija ir tā laimes zeme, kur studiju laikā pieejami visi iespējamie instrumenti. Piemēram, ja gribi mācīties gamelāna orķestra spēli, visi brauc uz Bali un mācās tur gamelānu. Vai džezistiem tādas pašas iespējas ir Dānijā?

Jāatzīst, ka – jā…

Man pirmoreiz bija tā! Pirmkārt, skola bija atvērta 24 stundas diennaktī, kas bija fantastiski, jo varējām vienkārši darboties. Bija arī vieta, kur var izīrēt jebkādus instrumentus, kādus vien tu gribi. Tur bija visi instrumenti!

Līdz ar to varēja eksperimentēt, varēja ierakstīt, varēja darīt, ko gribi. Tas bija vienkārši fantastisks spēļu lauks, kurā attīstīties.

Arī iespējas muzicēt ar visdažādākajiem sastāviem, neparedzamām kombinācijām?

Absolūti! Un ne tikai skolā, bet arī visā Dānijā, kur džeza vēsture ir ļoti nozīmīga: ļoti daudzas džeza leģendas savulaik apmetušās uz dzīvi tieši Dānijā, sākot no sešdesmitajiem gadiem. Līdz ar to vēsture, tradīcijas un atskaņas ir ļoti jūtamas. Paaudzes attīstījušās un ir ļoti augsts līmenis. Ļoti daudz dažādu iespēju! Jau studiju laikā sāku ceļot pa pasauli un spēlēt ar dažādiem cilvēkiem – tas bija fantastiski.

Brīdī, kad tiek sastapti līdz tam nezināmi mūziķi, šķiet, ka sitaminstrumentālisti parasti meklē pulsu, metru, varbūt kādus ritmus. Vai tomēr skaņa atkal ir tā, kas jāsaklausa vispirms? 

Droši vien viss kopā. Man pašam tas šobrīd ir jau intuitīvā līmenī – tas viss ir manu studiju, stundu, dienu un gadu darba rezultāts. Bet tās noteikti ir arī personīgas attiecības ar cilvēku: saruna vai jebkas cits. Sākumā tu vienkārši mēģini klausīties, ieklausīties un kā bundzinieks būt maksimāli labs atbalsts tam, ko gan komponists, gan visi pārējie mūziķi vēlas pateikt – un tad piedāvāt kaut ko no savas puses.

Vairāk un plašāk – ierakstā.

Vizītkarte

Ivars Arutjunjans ir bundzinieks, kas lielākoties darbojas ar džeza un improvizētu mūziku. Komponējis, pasniedzis meistarklases un radoši darbojies Kopenhāgenā, Berlīnē, Parīzē, bet šobrīd atgriezies Latvijā un ļoti aktīvi strādā pie sevis pilnveidošanas kā instrumentālists un komponists. Pēdējo gadu laikā viņam bijusi iespēja uzstāties ar džeza leģendām un izciliem pasaulē atzītiem mūziķiem kā, piemēram, Gregs Osbijs (Osby), Šeimuss Bleiks (Blake), Logans Ričardsons (Richardson) un Džordžs Gerzons (Garzone) ASV, Jesse van Rulers (Ruller) Nīderlandē, Karstens Dāls (Dahl), Tomass Franks (Franck) Dānijā un ļoti daudziem citiem. Ivars uzstājies tādās prestižās koncertzālēs kā Elbas filharmonija Hamburgā, Konzerthaus Berlīnē, Concertgebouw Amsterdamā, Bimhuis Amsterdamā un vēl citās, muzicējis neskaitāmos festivālos: Copenhagen Jazz Festival (Kopenhāgena, Dānija), XJazz Festival (Berlīne, Vācija), Krokus Jazz Festival  (Polija), Jazz Jantar (Polija), International Festival de jazz de Badajoz (Spānija), Jimmy Glass Jazz Festival (Valensija, Spānija), Alfa Jazz Festival (Ļviva, Ukraina), Duc des Lombards (Parīze, Francija), Jazzhus Montmartre (Kopenhāgena, Dānija), Fasching (Stokholma, Zviedrija).