"Atsperes" Rīta intervijas viesis šoreiz ir Stavangeres simfoniskā orķestra galvenais diriģents un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mākslinieciskais padomnieks Andris Poga. Runājam par orķestru dzīvi šodienas pasaulē un mūsu Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra gaidāmo viesturneju uz Franciju...

Tūres ieskandināšanas koncerts jau vakar, 10. februārī, izskanēja Lielajā ģildē, un "Klasika" to piedāvāja tiešraidē...

 

Gunda Vaivode: Ko īsti nozīmē tavs statuss – LNSO mākslinieciskais padomnieks, un kā jūs sadalāt atbildības lauku ar orķestra jauno māksliniecisko vadītāju Tarmo Peltokoski? 

Andris Poga: Termins "mākslinieciskais padomnieks" latviski skan diezgan birokrātiski, bet patiesībā pozīcija "Artistic Adviser" ir daudzos orķestros. Zinu, ka, piemēram, Pāvo Jervi ir Igaunijas Nacionālā orķestra mākslinieciskais padomnieks. Tas neietver nekādus birokrātiskus pienākumus. Brīdī, kad sapratu – galvenā diriģenta līniju Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī vairs neturpināšu un ar mūziķiem to izrunājām, bija jāsāk meklēt [jauns] galvenais diriģents. Bija 2020. / 2021. gada sezonas noslēgums, pats pandēmijas epicentrs, un tajā brīdī nevienam nebija nekādu prognožu. Neviens arī negaidīja, ka tas notiks tik ātri, tāpēc

orķestris aicināja mani divas sezonas vēl turpināt nodarboties ar māksliniecisko plānošanu, piedalīties mūziķu atlasēs, diriģēt koncertus. Orķestris arī vēlējās, lai tas tiktu institucionāli nostiprināts, un tad nu mēs kopīgi nonācām pie idejas, ka šāds nosaukums varētu būt. Patiesībā pats galvenais fokuss ir nepārtrauktības jeb tilta radīšana starp iepriekšējo periodu un nākamo periodu.

Ar Tarmo esat domubiedri? Jums saskan? 

Gan Tarmo, gan manas aizņemtības dēļ mēs pārāk daudz savstarpēji neesam komunicējuši, bet tad, kad Tarmo sāka strādāt, mēs apspriedām viņa idejas, viņa programmas, un, vadoties no tā, es savukārt veidoju to, kas ir pārējās aktivitātes – gan viesdiriģentu atlasi, gan solistu atlasi un programmas. Mans mākslinieciskā padomnieka līgums beidzas šīs sezonas noslēgumā, maija beigās. Nākotne būs pilnībā Tarmo rokās.

Tas ir jauki, ka arī ar saviem iepriekšējiem diriģentiem Nacionālais orķestris uztur jaukus un labus sakarus: kaut vai kopīgais koncerts ar Olari Eltsu, kas tikko noritēja Cēsīs. Bet nu par Francijas tūri. Pēc četru gadu pārtraukuma orķestris tavā vadībā nākamnedēļ dosies uz Parīzi, Mecu un Eksanprovansā. Cik nozīmīgs ir orķestrim izrāviens ārpus lokālās vides?

Nenovērtējami nozīmīgs! Tas tiešām ir ārkārtīgi svarīgi, sevišķi šajos laikos, kad orķestra turnejas noorganizēt ir arvien grūtāk un, protams, arī arvien dārgāk. Tam visam ir divas puses. Viena puse – un tā vienmēr bijusi mūžīga diskusija – par idejisko un attīstošo nozīmi no vienas puses un praktisko pusi no otras. Ar praktisko pusi es domāju ne tik daudz tūres loģistiku, cik pašu ideju: katras pilsētas vai valsts simfoniskajam orķestrim ir sava publika, sava vieta konkrētā pilsētā. Mūsu gadījumā tā ir Rīga. Arī ja skatāmies uz jebkuras citas lielas pilsētas orķestriem – vai tā būtu Berlīne, Minhene, Hamburga: jebkurā no šīm pilsētām ir pat vairāki simfoniskie orķestri, katram no tiem ir sava publika, katram savs mākslinieciskais profils un repertuārs, un vienmēr ir šis jautājums – nu, kamdēļ gan šim orķestrim būtu jādodas lielā turnejā.... 

... jo tas taču ir dārgi!

Jā,

viena lieta ir tas, ka tas viss maksā līdzekļus, bet otra lieta, kas arvien vairāk nāk modē, sevišķi Skandināvijas valstīs – tā ir zaļā domāšana. Protams, ka lidošana kaitē ekoloģijai, kaitē videi. Tāpēc ir daži orķestri, kas izvēlas pārvietoties ar zaļākiem transportlīdzekļiem, kā, piemēram, ar vilcieniem. Tur gan arī var diskutēt, protams.

Tā ir šī praktiskā puse – kāpēc vispār būtu jādodas turnejās. Daudzās valstīs esmu dzirdējis šādus argumentus. Bet varu teikt tikai vienu: protams, pasaulē ir ļoti daudz orķestru, un jebkurā no šīm vietām, uz kurām dodamies – nezinu vien par Mecu, ir savi orķestri, tiem ir sava publika… Rodas jautājums: kāpēc šai starptautiskajai orķestru apmaiņai jānotiek? Viena lieta ir tas, ka mēs reprezentējam, kāds ir Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, vedam līdzi latviešu mūziku – šajā reizē tas būs Pēteris Vasks. Bet otra lieta ir tā, ka

no mūziķu un orķestra muzikālās labklājības, muzikālās veselības viedokļa ir ārkārtīgi svarīgi doties turnejās. Un tas, ko orķestra spēles un mākslinieciskajai kvalitātei dod braukšana starptautiskajās turnejās, ir praktiski neiespējami panākams, visu laiku dzīvojot uz vietas.

Saruna pilnā apjomā teksta formātā lasāma sabiedrisko mediju portālā lsm.lv