No 13. līdz 17. maijam Berlīnes Colosseum risinājās viena no lielākajām klasiskās un laikmetīgās mūzikas izstādēm pasaulē Classical:NEXT. Sestdienas rītā ar svaigiem Berlīnes iespaidiem "Klasikā" viesojās  koncertzāles "Cēsis" mākslinieciskā vadītāja Inese Zagorska.

Latvija izstādē piedalījās jau 11. reizi un pie kopīga Baltijas valstu stenda sadarbojās ar Igauniju. Klasiskās mūzikas forumā notika arī paneļdiskusijas un lekcijas, kuru galvenais mērķis bija apspriest kopīgu žanra nākotni visos mākslas sektoros, tāpēc vairāk nekā 30 konferences pasākumos starptautiskie eksperti runāja par mākslīgo intelektu, mūzikas žanru saplūšanu, ierakstu kompāniju nākotni, auditorijas ieinteresētību un citām svarīgām tēmām.

Inga Saksone: Kāpēc mums, Latvijai, izstādē jābūt un jāpiedalās?

Inese Zagorska: Tas ir kultūrpolitikas jautājums. Te ir runa par eksportu, kā mēs Eiropā un pasaulē prezentējam sevi, savus mūziķus un lielos valsts kolektīvus. Šis ir globāls forums - šeit patiešām ierodas visa pasaule, nevis tikai Eiropa. Tas ir mūzikas profesionāļu forums ar ļoti daudzām programmām, kur var sastapties ar mūzikas aģentūrām, mūzikas izdevniecībām, mūzikas izglītības iestādēm. Tas ir tīklojums, kurā vienkārši jābūt.

Šis konkrētais forums - Classical:NEXT - ir samērā jauns, pirmais notika 2012. gadā. Tas ir ikgadējs, notiek katru gadu maijā. Pirmo reizi uz šo forumu biju 2013. gadā Vīnē. Uzskatu, ka tas ir ļoti, ļoti svarīgi. Braucot un piedaloties šajā forumā, tev jāsaprot savs mērķis, kāpēc tur dodies.

Pārstāvu koncertzāli "Cēsis", tāpēc mani interesē jauni izpildītājmākslinieki un projekti, iespēja uzzināt, kas notiek mūzikas pasaulē, jo šis forums ir par nākotni - redzēt nākotni mūzikā, sastapt sadarbības partnerus. Šeit notiek arī "showcase" programma - mazi pusstundas koncerti, kuros tiek parādītas aktualitātes mūzikā.

Šogad mūsu stends tika veidots kopā ar Igauniju. Patiesībā bija doma par Baltijas stendu, bet lietuvieši piedalījās citā mūzikas forumā, laikam gandrīz vienlaicīgi. Mēs bijām kopā ar igauņiem un prezentējām sevi, iepazīstinājām par sevi, stāstījām par sevi. Varu teikt, ka mūzikā mums tas ir izdevies samērā labi, jo mūsu izcilos mūziķus pasaulē pazīst patiešām labi. Atceros stendu Vīnē, tas bija noformēts ar bildītēm - Elīna Garanča, Mariss Jansons, Andris Nelsons, Gidons Krēmers… Iet garām lielās valstis - Francija, Anglija, Zviedrija - un vaicā: “Vai tiešām tā ir Latvija?”. Jā, tā ir Latvija.

Bet forums ir tikai viens no elementiem, kā domāt par to, kā prezentēt savu valsti mūzikas nozarē un mūzikas industrijā. Veidi, kā to darīt, ir dažādi, bet viens no veidiem noteikti ir atbalsts no Kultūras ministrijas puses, kultūrpolitisks atbalsts. Zinām, ka Latvija piedalās arī jazzahead! un WOMEX. Šī sadarbība pēc tam atspoguļojas mūsu kultūras un mūzikas dzīvē, un, ja runājam par eksportu, tas ir ļoti, ļoti svarīgi. Mūsu koncertzāles mērķi bija divi - runāt ar mūziķiem un aģentūrām, kas mani interesē, kurus interesē koncertzāle "Cēsis", un promotēt vienu no saviem jaunākajiem projektiem - tā ir Krista Auznieka monoopera "Apzināšanās", kuru gribam no Latvijas izvest pasaulē.

Pirms dodies uz forumu, kur piedalās ap tūkstoti delegātu, ir jāizdara savs mājasdarbs - delegātiem jāuzraksta e-pasts, jāsarunā satikšanās. Tik pat daudz ziņu ir manā e-pastā. Sava individuālā programma ir jāsakārto tā, lai neapjuktu milzīgajā foruma programmā.

Forums rit no pirmdienas līdz piektdienai. Tev jābūt pašdisciplinizētam un organizētam, lai visu varētu mērķtiecīgi apgūt, lai būtu kāds rezultāts, ar kuru atbrauc mājās. Forumā viens ir stendi, kuros parādās valstis un mūzikas institūcijas, tad ir showcase programma, konferences, diskusiju paneļi - tas ir visas industrijas skatiens nākotnē. Darba laiks šādā forumā ir no 10:00 līdz 01:30 (smejas). Jūs varat iedomāties, cik tas ir intensīvs darbs. Varbūt, domājot par nākamajām mākslinieciskajām programmām un nākamajiem gadiem, tad arī redzēsim [šī foruma] atspoguļojumu mūsu koncertzāles programmā.

Kāda bijusi un būs koncertzāles "Cēsis" desmitā gada programma?

Koncertsezonu pirms nedēļas noslēdzām ar VAK "Latvija" un pianista Reiņa Zariņa koncertu un Ērika Ešenvalda darba "Vēstules" pirmatskaņojumu. Ir izveidojusies ļoti laba sadarbība ar Cēsu Mākslas festivālu un mūsu vērienīgākais projekts vasarā, pie kā ļoti strādājam, ir tā sauktā Cēsu Vāgneriāde. 3. augustā izskanēs Riharda Vāgnera "Nībelunga gredzena" noslēdzošais darbs "Dievu mijkrēslis". Tas būs Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris ar Tarmo Peltokoski, un, protams, Vāgnera dziedoņi - tie ir īpaši solisti, kas var Vāgnera repertuāru atskaņot. Pie mums atgriezīsies Mihaels Veiniuss, kas jau dziedāja Zigfrīdu mūsu koncertzālē 2019. gadā, viņš joprojām būs Zigfrīds. Brinhilde būs dāņu soprāns Trīne Mellere. Būs arī mūsu ļoti iemīļotais igauņu bass Ains Angers, kurš arī mūsu iestudējumā operai  "Tristans un Izolde" bija viens no 11 solistiem un nupat, martā, mūsu koncertzālē nodziedāja Šūberta "Ziemas ceļu". Cēsu Mākslas festivāla programmā kā allaž ietvertas arī dramatiskā teātra izrādes, šo programmu mēs arī drīz izziņosim. Tad jau klāt rudens sezona.

Jubilejas sezona.

Ar jubileju ir tā - 2014. gada 30. maijā mēs atvērām koncertzāles durvis klausītājiem. Šogad programma iecerēta tā, ka sākām ar gadu ar Latvijas Radio kora projektu "Vecais Tīss, vilkatis" ar piesaisti novada vēsturei un stāstu par veco Tīsu, kas reāli ir dzīvojis Cēsu novadā. Desmitgades programmā izskanēja Roberta Balanas atskaņotais Džona Adamsa koncerts elektriskajai vijolei, festivālā "Pētera Vaska mūzikas aprīlis" bija Kijivas Modernā baleta pirmizrāde ar Pētera Vaska mūziku. Jubilejas kulminācija ir gaidāma 21. septembrī - tas ir fesivāla "Čello Cēsis" laiks, arī festivālam aprit 10 gadi, un tad šīs jubilejas salikām kopā. 21. septembrī izskanēs lielkoncerts, uz kuru esam uzaicinājuši Mišu Maiski kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri un diriģentu Tadeušu Voicehovski. Izskanēs Antonīna Dvoržāka Čellkoncerts, Pētera Vaska Musica appassionata, jo Pēteris ir mūsu koncertzāles draugs. Tāpēc vēlamies parādīt vērtības, ar kurām esam dzīvojuši, kā esam radījuši koncertzāles tēlu. Koncertprogramma noslēgsies ar Ludviga van Bēthovena Fantāziju korim, klavierēm un simfoniskajam orķestrim, kurā solists būs mūsu Daumants Liepiņš un piedalīsies koris "Kamēr…".