Komponistam Ērikam Ešenvaldam šis laiks nudien ir ļoti darbīgs.

29. februārī viņš ir viens no žūrijas locekļiem Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rīkotajā VI Jāzepa Vītola bērnu un jauniešu koru un vokālo ansambļu konkursā "Lai skan!", bet 7. martā Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" pasaules pirmatskaņojumu piedzīvos viņa saksofonkoncerts "Arktikas vīzijas: Jūra", ko atskaņos Oskars Petrauskis, Liepājas Simfoniskais orķestris un diriģents Gintars Rinkevičs.

Bet jau šobrīd "Klasikas" studijā Ēriku uz sarunu aicinājusi Liene Jakovļeva un "Atsperes" viesvadītājs Mārtiņš Zvīgulis - ne tikai dziedātājs un programmēšanas tīmlīderis, bet arī cilvēks, kurš par Ērika Ešenvalda daiļradi rakstījis bakalaura darbu...

Liene: Nākamsestdien klausītāji Liepājā pirmoreiz sastapsies ar tavu jaundarbu koncertu saksofonam. Šķiet, Arktika tev zemapziņā sēž un nelaiž vaļā...

Ēriks: Nu, kā āķis lūpā... Esmu iemīlējies Arktikā. Tā ir kā tāds plašs, plašs horizonts. Nē, patiesībā tai nav horizonta -

stāvu tur, skatos tālumā, un prātā zib tie Arktikas polārpētnieki, kuri devušies turp ar kuģiem, jo Arktika viņus vilināt vilinājusi. Arī es savā ziņā kā tāds pētnieks gribu tur būt. Nopirku jau aviobiļeti un došos atkal aiz polārā loka, pie ziemeļblāzmas.

Viss jau it kā par to ir uzrakstīts - divas kordziesmas un pat simfonija "Ziemeļu gaisma", kas maijā skanēs Šveicē. It kā viss jau ir izpētīts, bet... gribas satikties. Gribas stāvēt, pārdomāt noieto ceļu un padomāt arī par to, ko savā dzīvē gribētos ieraudzīt nākamajā desmitgadē. Artika ir kā svētnīca - stāvi tajā krastā vientuļš, esi viens pats ar dabu, kas arī ir interesanta - tur nav Singapūras putnu čalu, nav nekā: ir tikai vējš, jūra, kluss sniegs un milzīgs debesjums.

Liene: Tu sāki ar "Nakts vīzijām" 2012. gadā Ceturtajā Liepājas koncertā, bet tagad turpināsi ar "Jūru". Kāda ir jūra Arktikā?

Ēriks: Ar un bez aisbergiem. Naktīs baisa.

Nekur citur man jūra nav bijusi baiļu un iedvesmas avots kā tur, aiz polārā loka.

Gaidot ziemeļblāzmu, kura kavējas, stāvu tur un gaidu - vai nu ugunskuru sakurinājis, vai vienkārši tāpat, un tas melnais ūdens... Vispār baisi. 

Tā nav tā mierinošā jūra...

Nav gan.

Liene: Bet jūra vienmēr mainās. Nekad neesmu redzējusi jūru vienādu.

Ēriks: Par to arī būs mans jaunais skaņdarbs. Gribējās notvert visas sajūtas, kas piedzīvotas krastā. Un tad vēl tas saksofons...

Oskars Petrauskis man šķiet fantastisks cilvēks un mūziķis. Izcilība. Viņš ar saksofonu ir saaudzis. Pat ieelpa pirms frāzes viņam jau skan.

Manuprāt, saksofons iemieso gan naivo, bērnišķīgo prieku, ka ieraudzīta jūra un Arktika, gan spēj satumsināt krāsas - uzvilkt citu kamzolīti un parādīt to jūru pilnīgi savādāku.

Mārtiņš: Vai tu parasti izvēlies, ko raksti, vai vienkārši pa "kanālu" translē no augšas uz leju un pieraksti to, kas nāk?

Ēriks: Vispār tu esi gudrāks par mani... Ticu, ka manos darbos esi atradis kaut kādas likumsakarības, kuras pats tur apzināti neesmu ielicis. Tas ir ļoti raksturīgi.

Tagad viena Amerikas muzikoloģe raksta grāmatu par mani, un viņa ir atradusi tādas lietas... Viņa man sūta jautājumus, es lasu un brīnos...

Jo kaut kas ir sajusts intuitīvi, kaut kas ir izvērtēts pragmatiski. Man šķiet, ka tas ir piecdesmit pret piecdesmit. Nebaidos skaņdarbā ielikt emocionalitāti, bet forma, instrumentācija - tas ir pragmatiskāk, jo tur vajadzīgas zināšanas. Arī saviem studentiem mācu - pabeidziet Mūzikas akadēmiju ar sajūtu un pārliecību, ka esat apguvis maksimāli daudz.

Mārtiņš: Radot mūziku, cik daudz tu muzicē, un cik daudz programmē?

Liene: Neaizmirsīsim, ka Mārtiņš ir programmēšanas tīmlīderis...

Ēriks: Esmu vizuālists, turklāt arī visai vecmodīgs cilvēks attiecībā uz modernajām tehnoloģijām. Nezinu... Kad komponēju, atliek tikai ieklausīties. Atliek tikai ģimenei aiziet gulēt, kad palieku viens pats savā darbistabā, pie klavierēm - ir klusums, un mūzika sāk pati diktēt savus noteikumus. Mēs kā cimds ar roku esam ar to radīšanas klusumu, manu iztēli un manām sajūtām. Cik daudz tajā ir kaut kāds modernisms, tehnoloģiskums... Par to spriež tie, kuri raksta grāmatas...

Vairāk un plašāk - ierakstā!