"Tas bija briesmīgs laiks šajā pasaulē – bija sācies karš Ukrainā… Ja iepriekš visur lasījām par kovidu, tad tobrīd visur lasījām par Ukrainu, un mums ļoti gribējās kādu variāciju par labajām ziņām, kas varētu būt kaut pilnīgi traks jebkas. Ar Valteru [Dakšu] gājām pusdienās, satikām pāris dzejnieku, un burtiski uz ielas izdomājām, ka jātaisa sava avīze. No rīta Valters man prasa: "Nu, tad taisām to avīzi? " Es viņam atbildu: "Atsūti tekstus!" Un viņš vienā dienā ņēma un atsūtīja man piecdesmit tekstus, kuru autori bija Inga Gaile, Ieva Melgalve, Arvis Viguls – visi bija tik atsaucīgi, un nevienam nekas netika samaksāts par to... Bija skaidrs, ka radusies vēlme pēc kopīga medija," – tā ilustrētā literārā mēnešraksta "Avīzes Nosaukums" dzimšanu intervijā Annai Martai Burvei atceras viena no mēnešraksta redaktorēm – dzejniece Māra Ulme.

2022. gada martā nāca klajā "Avīzes nosaukuma" pirmais numurs. Konceptāli mēnešraksts pārņēmis un attīsta savulaik tik ļoti populārā žurnāla "Avots" ieviesto tematisko numuru ideju, katrā mēnesī aktualizējot citu tematiku. Katram numuram tiek izvēlēts arī cits galvenais redaktors.

Māra Ulme: Tagad sadarbojamies arī ar daudziem ļoti jauniem rakstniekie, kuriem pirmā publikācija ir tieši mēnešrakstā "Avīzes Nosaukums". Mums ir, kur augt un attīstīties! Kopumā tā ir lieliska iespēja redzēt, cik krāšņa var būt cilvēku izdoma, un katrs galvenais redaktors, kas bija Betijas Zvejnieces ideja, avīzi ietērpj tajā tēmā, kādu viņš pats vēlas redzēt un lasīt, atrodot gan autorus, gan visu citu. Šomēnes, piemēram, "Avīzes Nosaukumu" veido "Valodu māja", un tajā būs viss par un ap valodu.

Ja mēnešraksta oficiālais izveidotājs Valters Dakša dažu dienu laikā tev varēja atsūtīt tik daudz mūsu lielo rakstnieku stāstnieku darbu, tas nozīmē, ka tā bija ne tikai vēlme pēc jauna izdevuma, bet arī nepieciešamība, turklāt ne tikai nelielai grupai, bet daudziem mūsu rakstniekiem!

Jā! Piemēram, septembra  numurs ir ar devīzi Mīļākais, aizmirstais, nesadzirdētais -  tā galvenajam redaktoram Edvardam Kukam, kurš ir brīnišķīgs dzejnieks, uzreiz bija skaidrs, kādu avīzi viņš vēlas. Viņš vēlējās akcentēt runāt to, par ko cilvēki paši grib runāt – par to, par ko viņuprāt tiek runāts par maz, vai arī nav medija, kurš par konkrēto tēmu runātu. Un tad nu mēs ar redaktoru maiņām tiekam pie ļoti, ļoti plaša kopīga redzējuma, kas visu laiku mainās un, ceru, visu laiku ir interesants.

Tātad katru mēnesi katram numuram ir cits galvenais redaktors? 

Jā, galvenais redaktors katrreiz ir cits, bet mūsu pastāvīgā redkolēģija gan ir viena un tā pati. Ar mums var iepazīties "Avīzes Nosaukuma" Facebook kontā. Galvenie redaktori mums sarunāti jau visam nākamajam gadam! Nesen izsludinājām konkursu, meklējot galveno redaktoru decembra numuram, kas tagad vēl ir noslēpums, un saņēmām 25 kolosālus pieteikumus… Bijām ļoti patīkami pārsteigti par to, cik ļoti cilvēki grib taisīt savu "Avīzes Nosaukumu"!

Kā nonācāt līdz idejai par to, ka katru numuru taisa cits redaktors? Vai nebija bail, ka varētu rasties haoss un avīze varētu izplūst? Jo tā nebūt nav ierasta prakse. 

No galvenā redaktora puses tas ir grūts darbs, turklāt ar redaktoriem parakstām līgumu ar galvenajām vadlīnijām. Bet īstenībā jau visi redaktori ir sakarīgi, gudri, jauki cilvēki, un ar viņiem nav nemaz tik lielu problēmu, kā varētu domāt. (smejas) Protams, varbūt ir kādi teksti, ko varbūt mēs, pastāvīgā redakcija, neizvēlētos, bet tā jau ir tā jaukā brīvība, tas jaukais haoss – dot iespēju aizpildīt lapas. Turklāt mēnešrakstam ir konkrēts lapu skaits, te ir dažādi žanri – ir vizuālā māksla, ir dzeja un tulkojumi. Ne visi numuri, protams, aizpilda visus lauciņus, jo katram numuram ir sava specifika, bet man liekas, ka tas jau arī ir tas, kas padara to ceļojumu interesantu.

Vairāk – audioierakstā.