Šonedēļ "Atsperi" vadām kopā ar ģitāristu Kasparu Zemīti, kurš 14. februārī svinēs skaistu un apaļu jubileju - piecdesmit! 

Liene Jakovļeva: Dzimšanas diena tev būs visu mīlētāju dienā, un tad noteikti saņemsi ļoti daudz mīlestības. Šī būs tā reize, kad muzicēsi kopā ar ģimeni: gan tieši pašā dzimšanas dienā, gan arī pēc tam vairākos datumos Rīgā un ārpus tās. Laba izvēle - jubilejā būt uz skatuves kopā ar ģimeni! 

Kaspars Zemītis: Zini, man likās, ka tas ir tā loģiski. Iepriekšējos gados uz skatuves esmu saticies gan ar orķestriem, gan dažādiem izciliem koriem. Bet šoreiz būsim tikai mēs paši.

Tu laikam savās dzimšanas dienās vienmēr esi uz skatuves? 

Bet tas ir tikai loģiski! Kad biju maziņš, Valentīna diena vēl nebija modē, un tā bija tikai mana dzimšanas diena. Bet tagad tā vienkārši ir Valentīna diena, un agrākos gados uzstājāmies kopā ar Lindu Leen, kura arī iemīļojusi šo datum. Un tā nu svinēšana turpinās, un šoreiz uz skatuves būsim visi kopā. Tas interesantākais, ka man vairs nav jāpieaicina kāds cits mūziķis, jo Zemīšu sastāvs jau nokomplektējies. (smejas)

Kāds gan teica, ka foršāk izklausītos "Zemītis un dēli", bet arī mana sieviņa Anda iznāks nodziedāt duetu, kuru manā iepriekšējā albumā viņa dziedāja kopā ar Renāru Kauperu. Tagad Anda varēs to izdarīt ar kādu no dēliem...

Koncerta nosaukums ir "Zemītis. Kaspars Zemītis. 50 atspulgi". Gandrīz kā Bonds. Džeimss Bonds. 

Nujā... (smejas) Šīs visas ir mazās atsauces.

Man jau puikas arī teica - tikai, Dieva dēļ, netaisām tā, kā tu parasti dari: uznāc, paņem kādu flažoletu un spēlē savu romantisko, veco mūziku - ieplēšam kaut ko normālu! (smejas)

Un man jāsaka, ka - jā, būs šis tas arī no Bonda sajūtas šajā koncertā, un šis tas, par mani puikas ieteica - sak', gribam pielikt klāt te kaut ko enerģisku, lai tā ir ballīte! Jā, un tā nu 14. februāris Mūzikas namā "Daile" jau ir izpārdots, koncerts šeit būs arī 15. februārī, bet 19. februārī būsim Ventspils koncertzālē "Latvija", bet 5. martā - Vidzemes koncertzālē "Cēsis". 

Cēsis tāpēc, ka esi Cēsu puika?

Jā, jā! Protams, ka šobrīd Rīga mani ir ievilkusi sevī, tomēr Cēsis ir mana pilsēta, tur ir arī mani bērnības draugi un skolasbiedri, mana skola un arī koncertzāle (kādreizējais Kultūras nams - red.), kurā jaunībā esmu ballītes spēlējis. Tādas atmiņas, manuprāt, ikvienam no mums ir svarīgas.

Droši vien tavas jubilejas koncertos ne tikai kaut ko "iebliezīsiet", bet būs arī kādas klasiskas atskaņas no tiem "piecdesmit atspulgiem". 

Tieši tā es uz šiem koncertiem skatos - kā uz iespēju nospēlēt to, kas vijies cauri šiem gadiem.

Tas pats "Melanholiskais valsis". Nezinu, kā tas tā sagadījies, ka šī mūzika uz ģitāras var skanēttik labi! Domāju - ja Dārziņš būtu zinājis, ka ir iespēja to rakstīt ģitārai, viņš uzreiz to tā būtu arī rakstījis! (smejas) 

Un vēl skanēs daudzi skaņdarbi, kas ir klausītāju iemīļoti un, protams, arī kaut kas jauns. Īstenībā es šobrīd cītīgi strādāju un top jaunas lietas. 

Neprecizēsim vēl datumu un laiku, bet zinu, ka arī Aigars Meri ar Jelgavas kamerorķestri kaut ko iecerējis tavā jubilejas gadā. Tas droši vien būs klasiskāks virziens. 

Jau tagad tas man ir aktuāli, jā: kad telefona displejā redzu Aigara numuru, uzreiz zinu, ka būs kaut kas interesants, kaut kas tāds, kur ir kaut kas jāsaštuko. To gaidu ar prieku. Arī ar Liepājas Simfonisko orķestri esam jau vienojušies, ka koncertzālē "Pūt, vējiņi!" vasaras beigās būs koncerts, kurā skanēs mana mūzika un arī daži mani draugi būs uz skatuves. Man liekas, ka arī šī būs ļoti, ļoti īpaša satikšanās!

Runājot par taviem dēliem - Kārli, Mārtiņu un Jēkabu. Katram no viņiem ir savs ceļš, bet kā tu viņus ievirzīji mūzikā?

Vecākais dēls Kārlis pabeidza klavierspēles nodaļu Pāvula Jurjāna bērnu mūzikas skolā. Gāja visādi, bet šobrīd, kaut izmācījies video un filmēšanas lietas, viņš ar prieku muzicē kopā ar savu grupu. Vidējais dēls Mārtiņš Latvijas Mūzikas akadēmijā šobrīd studē sitaminstrumentus un spēlē kopā ar grupu Sudden Lights. 

Un labi spēlē!

Jā, labi spēlē!

Ar milzīgu prieku un lepnumu skatos, kā puikas šobrīd jau iekarojuši savu vietu uz Latvijas skatuves, un nebija neviena mirkļa, kad viņi tā nopietni man lūgtu kādu palīdzību. Pirmo albumu ierakstīja tā ka pat nezināju, kur puika pazudis. (smejas)

Kad man parādīja DEMO, teicu - paskatāmies, varbūt kaut kādas miksēšanas lietas jāsakārto. 

Un juniors mācās Rīgas Doma kora skolā. 

Nu, tieši tā! (smejas) Vienā brīdī domāju - kaut vien no viņiem izvēlētos kādu jēdzīgu profesiju, ar kuru varētu nopelnīt naudu! (smejas). Protams, arī mūzikā var nopelnīt naudu, ja atrodi savu vietu un savu talantu salāgo ar pārējām lietām. Bet nu - Jēcis dzied, paralēli studē Rīgas Valsts tehnikumā datorlietas. Puikas mums prātīgi, paši atradīs īsto vietu dzīvē.

Vairāk - ierakstā. 

Saruna pilnā apjomā drīzumā būs lasāma sabiedrisko mediju portālā lsm.lv.