10. februārī komponists Jānis Petraškevičs svin skaistu un apaļu dzimšanas dienu - četrdesmit.

Jānis smaida, ka jau kādu laiku jūtoties drīzāk kā vidējās, ne jaunākās paaudzes komponists: "Ja paskatāmies kaut vai komponistu meistarklases, tā robežlīnija ir trīsdesmit pieci gadi. Tā ka es jau to esmu pārkāpis."

Vaicāts, kāpēc tieši kļuvis par mūziķi, nevis, piemēram, tenisistu, un vai vēlme pievērsties mūzikai bijusi paša iniciatīva, Jānis Petraškevičs atbild apstiprinoši: "Milzīgā interese par mūziku patiesi uznāca pati no sevis, samērā agrā vecumā, tur pat nebija nekādu pārdomu - iet šādu vai tomēr citu ceļu.

Saikne ar mūziku man veidojusies ļoti dabiski, vēl pirms Dārziņskolas sagatavošanas klases pirmais lielais eiforijas vilnis jau bija noticis...

Man nenormāli patika spēlēt klavieres vai vienkārši būt pie klavierēm. Māsa, kura ir gadu jaunāka, pirmā sāka mācīties klavieres, un viņai bija zināmas priekšrocības pirmajai tikt pie instrumenta. Lai arī es pie tām tiktu klāt, visu laiku blakus dīdījos. Otra lieta - ļoti daudz klausījos mūzikas radiopārraides - pats izrakstīju programmu, ko nedēļas laikā gribētu noklausīties. Tā ka klausīšanās pieredze hronoloģiski apsteidza paša muzicēšanas pieredzi..."

Jānis atklāj, ka bijis pats jaunākais dalībnieks Oļģerta Šusta leģendārajā pārraidē "Mūzikas stunda" visiem. "Biju čakls klausītājs un sūtīju arī vēstules uz Radio, tāpēc nonācu uzmanības lokā. Ināra Jakubone izdomāja, ka varētu veidot raidījumu ar nosaukumu "Mana mūzika". Un bija vairāki raidījumi, kur man bija iespēja izvēlēties tēmu stundu garai pārraidei... Tas bija interesanti!"

Vairāk un plašāk klausieties sarunā!