Šoreiz "Atsperē" uz rīta sarunu par pētījumiem demences un kultūras izpausmju attiecībās aicināti RSU Militārās medicīnas pētījumu un studiju centra vadītājs, neirologs Ainārs Stepens un RSU Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedras docētāja Kristīne Šneidere. Viņus izvaicā Laikmetīgā mākslas centra vadītāja Solvita Krese un Orests Silabriedis .

Ainārs Stepens: "Militārās medicīnas pētījumu studiju centrs kā struktūrvienība nodarbojas ar pētniecību dažādās jomās, un līdz šim daudz esmu pētījis neirokognitīvos traucējumus. Stāsts, kā pētījumos esam nonākuši līdz senioru tēmai, ilgst nu jau gandrīz 10 gadus. Saseksas Universitātes profesore Dženifera Rastada meklēja sadarbības partnerus Latvijā un atrada tos RSU manā personā. Viņas ideja bija tālu no militārām lietām, saistīta ar senioriem. Labi zināms, ka veselā miesā ir vesels gars, ka regulāra, mērķtiecīga fiziska aktivitāte uzlabo kognitīvos radītājus jeb domāšanu un atmiņu. Līdz šim visi pierādījumi pārsvarā balstīti īstermiņa aktivitātēs, apmēram līdz gadam. Tad parādījās nākamais solis, par ilgtermiņa fiziskās slodzes ietekmi uz kognitīvo funkcionēšanu. Kāpēc tas būtu jāpēta?

Kognitīvie traucējumi mūsdienu novecojošajā sabiedrībā ir liela problēma, tādēļ jānoskaidro, vai ir veids, kā varam pasargāt no demences, Alcheimera slimības vai vismaz attālināt to.

Sadarbībā ar kolēģiem no Saseksas, Padujas, Tartu un Vingeitas valsts pētījumu programmas ietvaros 2014. gadā izveidojām diezgan sarežģītu struktūru pētījumam, bet finansējums diemžēl beidzās. Zināms, ka bads ļoti veicina kognitīvos procesus, tad arī mūsu zinātniskais bads rosināja skatīties citos virzienos, kur meklēt finansējumu. Viens no Eiropas aktuālaiem pētniecības finansējuma uzsaukumiem bija vērsta tieši kultūras mantojuma jomā ar aicinājumu pētīt dažādas ietekmes vai efektus, ko caur kultūras un kultūras mantojuma prizmu varam iegūt, tai skaitā veselības aspektu. Tādējādi no specifiski fiziskās slodzes prizmas pārslēdzamies uz šo tēmu un mēģinām paplašināt mūsu redzesloku un pētīt, ka varbūt ne tikai fiziska slodze, bet arī dažādas citas aktivitātes, toskait iesaiste dažādos ar kultūru saistītos projektos un aktivitātēs ietekmē kognitīvos procesus un vai iespējams šādā veidā aizkavēt šo kognitīvo novecošanos.

Šobrīd sadarbībā ar kolēģiem no Anglijas, Zviedrijas un Lietuvas ir uzrakstīts liels projekta pieteikums, un atliek tikai gaidīt rezultātus".