Pandēmijas diktētie ierobežojumi citādu vērtuši arī gadskārtējo teātra balvu pasniegšanas ceremoniju "Spēlmaņu nakts". Par to, kāda tā būs, Latvijas Radio 3 "Klasika" stāsta Teātra darbinieku savienības valdes priekšsēdētājs Ojārs Rubenis.

Gunda Vavode: 23. novembris – Smiļģa dzimšanas diena un tradicionāli, protams, arī “Spēlmaņu nakts”. Šogad tā atkal būs atšķirīga no ierastajām. Kā īsti viss notiks?

Ojārs Rubenis: Situācija ir ļoti diskutabla. No vienas puses – kad ieraugu, ka rāda Daugavpils kapus, Jelgavas kapus vai jebkuru citu vietu, mani pārņem šausmas: ir tāda sajūta, ka labāk neko nedarīt un nekādus svētkus nesvinēt. Tajā pašā laikā mākslā jau šos divus gadus gandrīz viss ir noticis, cilvēki strādājuši un ir jāpieliek kaut kāds punkts vai komats, ar kuru mēs pasakām, ka kultūra eksistē un tā ir [aktuāla]. Līdz ar to izlēmām, ka "Spēlmaņu nakti" tomēr rīkosim. Nezinājām, vai varēsim būt kopā ar publiku vai nevarēsim. Protams, publika tagad būs samazinātā skaitā – reāli ap četriem simtiem cilvēku. Tagad viss jāorganizē, kā notiks cilvēku plūsmas virzīšana, kādas būs maskas, ko un kā darīt.

Viss notiks Dailes teātrī?

Jā, Dailes teātrī, jo Smiļģim aprit 135 gadi. "Spēlmaņu nakts" gan nebūs tik tradicionāla kā parasti – nomināciju kā tādu nav. Ir tikai teātru iesniegtās izrādes žūrijai. Žūrija tās gandrīz visas ir apskatījusies, dažas ar jauno mājsēdi palika neskatītas. Pamatprincips, kā sapratu no žūrijas, būs šāds: balva netiks dota pēc ierastā principa – piemēram, izvērtējot piecas labākās aktrises, no kurām viena šo balvu saņems. Balva šoreiz tiks dota par pakāpienu. Respektīvi, ka konkrētajā jomā kāds – režisors, izrāde, mākslinieks, scenogrāfs, aktieris – ir pakāpies ārpus savas komforta zonas. Jo mēs skaidri zinām, ka Vilis Daudziņš vienmēr spēlē brīnišķīgi, ka Gundars Grasbergs vienmēr spēlē lieliski un Artūrs Skrastiņš tieši tāpat. Žūrija šoreiz skatījusies uz to, vai parādījies kas jauns konkrētajā māksliniekā vai konkrētajā formā. Tas būs interesanti, citādāk un kādam, protams, arī sāpīgi.

Tas nozīmē, ka nomināciju kā tādu nebūs? Būs "pakāpiens" par kaut ko?

Apmēram tā. Šoreiz "Spēlmaņu naktī" piedalās 12 teātri. Ir 12 mēneši, būs 12 vadītāji. Tiks apspēlēts skaitlis 12. Un nebūs tā, ka būs pirmā balva, otrā balva un tā tālāk – nē, visas 12 "Spēlmaņu nakts" balvas jeb naglas savā lielumā un jaudā šoreiz būs vienādas, bet būs arī daži pārsteigumi. Jā, nebūs tusiņa, ko visi tik ļoti gaida un augstu vērtē.

Kā jūs visus šajā vakarā dabūsiet ārā no teātra?

Kā zinām, vienpadsmitos vakarā viss jāslēdz ciet, tā kā – bez alkohola, bez bučošanās, bez apkampšanās. Visi sēdēs savās noteiktajās zonās, bet kopābūšana notiks! Tas tomēr ir galvenais – ka varam parādīt, ka visu laiku esam strādājuši, neviens nav sēdējis dīkstāvē. Un otra lieta – ka tomēr mēs, teātra sabiedrība, esam kopā un varam to izturēt, varam būt vienoti. Un tas tad arī ir tas, kas liecina, ka gandrīz visi aktieri visos teātros par 99, 9% ir vakcinējušies, jo viņi grib strādāt. Tas ir ļoti labs pierādījums arī kopējai sabiedrībai.

Kas šoreiz veido scenāriju "Spēlmaņu naktij"?

Scenāriju veido režisore Laura Groza kopā ar Valmieras teātra aktieri Mārtiņu Meieru. Scenogrāfiju – Mārtiņš Vilkārsis, muzikālo noformējumu – Juris Vaivods, gaismas – Oskars Pauliņš. Kostīmi un atbildība par to, kā tas izskatīsies, ir Ilzes Vītoliņas pārziņā. Komanda ir spēcīga. Skatīsimies, kā izdosies... Es katru rītu pamostos, skatos uz to ārprātu, kas notiek pasaulē, un domāju – šodien mēs izdzīvosim, skatīsimies, kāda būs nākamā diena un vai mēs to varēsim vai nevarēsim. Esam gatavi arī uz tādu situāciju, ka pēkšņi visu atkal aizklapē ciet... Jāsaprot, ka šogad mums tā jādzīvo, un turpmāk dzīvosim savādāk arī mākslas un teātra baudīšanā. Domāju, turpmāk mums ļoti jāpārdomā, ko skatītājiem rādīt, ko pašam skatītājam skatīties, par ko maksāt naudu un kāda atbildība tajā visā ir māksliniekiem, kas rada šos mākslas darbus. Šis bijis pārdomu pilns laiks un bijis ārkārtīgi nozīmīgs visiem. Dod, Dievs, mums to saprast.