Šoreiz "Atsperē" uz rīta sarunu par jaunu teātra apvienību un topošu izrādi nācis režisors Elmārs Seņkovs. Viņu izvaicā Liene Jakovļeva no "Klasikas" un filozofs un dzejnieks Ilmārs Šlāpins.

Gan Elmārs, gan viņa kolēģi šobrīd ir mazliet noguruši no mediju uzmanības, taču vienlaikus - enerģijas pilni un ļoti iedvesmoti. "Tik iedvesmotus viņus redzēju arī studiju laikā Kultūras akadēmijā, un tas bija viens no iemesliem -

viņu degošās acis un vēlme strādāt mani arī nopirka," smejas Elmārs.

Kālab īsti viņš izveidojis pats savu teātra apvienību "esARTE"? Lai kopā varētu sapņot un sapņus īstenot? "Tieši tā, jo pārsvarā jau brīdī, kad tiek pabeigta akadēmija, katrs izšķīst uz savu pusi un katrs meklē savu vietu zem saules, kas ir tikai normāli. Bet apvienības mērķis - izveidot savu programmu, izvirzīt savus mērķus, lai mēs varētu turēties kopā un neizšķīst tajos vilinājumos, kas ir šiem jauniešiem - viņi ir forši, talantīgi, un piedāvājumi jau arī birst.

Šobrīd izvirzām savas prioritātes, lai strādātu kopā kādu laiku. To, vai šis laiks būs ilgs vai mazs, rādīs darbi."

Vaicāts, vai aktieri apvienības sakarā uzņēmušies kādas saistības un solījušies nevienam citam teātrim teikt "nē", Elmārs atbild noraidoši: "Nav tā, ka viņi solījušies ar asiņainu zvērestu - nē, nē, tā vienārši ir kopības sajūta, un arī viņiem pašiem ir ļoti svarīgi, lai blakus ir cilvēki, kas palīdz. Lai ir sajūta, ka viņi nav vieni. Man jau šķiet, tā kopības sajūta arī ir tas, kas viņus vieno. Nenoliedzam, ka sadarbība veidosies arī ar citām kompānijām. Apsveram, ka mēs varētu būt kā rezidējošais teātris - ja kādam būsim nepieciešami, ar mums jau rēķināsies kā ar apvienību."

Aktieri par darbu šajā apvienībā algu pagaidām nesaņems. "Ar laiku tas būs aktuāls jautājums visos neatkarīgajos teātros, kā tālāk dzīvot. Jo šī prakse kaimiņzemēs ir savādāka. Bet vispirms sava varēšana jāpierāda ar darbiem, un tad gan jau Kultūras ministrija būs acīgāka un sāks domāt, ko darīt ar jaunajiem cilvēkiem, kuri izvēlas iet neatkarīgu ceļu."

Un ko labu jaundzimušajai apvienībai novēlēt - atrast savu vietu, nišu un atbildi sev, kāpēc tā dara to, ko dara? "Novēliet, lūdzu, lai mums viss izdodas un lai pirmie darbi ir interesanti, kvalitatīvi un cilvēkiem tiešām gribas tos redzēt. Par to, kāpēc mēs to darām, laikam ir vismazākās šaubas." 

Tad varbūt tieši otrādi - jānovēl mūžīgos identitātes meklējumus? "Taisnība, jo tad, ja to atradīsim, būsim jau mazliet veci. Sevis un savas identitātes meklēšana ir svarīgākais - mūžīgi, mūžīgi, mūžīgi."