"Atsperē" saimnieko Ilze Medne un Rūdolfs Vanks, viešņa - vijolniece Elīna Bukša

Šonedēļ "Atsperes" vadītāja ādā iejūtas pianists Rūdolfs Vanks, bet Rīta intervijā viesojas vijolniece Elīna Bukša, kura kopā ar domubiedriem - virtuozo franču čellistu Aureljēnu Paskālu un spilgto krievu pianistu Pāvelu Koļesņikovu - svētdien koncertēs Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars, atskaņojot Jozefa Haidna, Johannesa Brāmsa un Franča Šūberta skaņdarbus.

Briselē mītošā Elīna dzīvo ar pilnu jaudu. No visas sirds viņa ir pārliecināta: "Pats svarīgākais – jāmācās dzīvot dzīvi! Jāiet uz izstādēm un koncertiem, jālasa grāmatas, jāskatās labs kino. Tas viss ir ļoti svarīgi,

nevajag ieciklēties uz savu instrumentu, jo tas var beigties ļoti traģiski."

"Mūsu trio "Aventure" ir īpašs ansamblis, kuru radījām salīdzinoši nesen. Un liels prieks, ka varam to atvest uz Latviju," stāsta vijolniece un atklāj, ka par trio nosaukumu kopā ar kolēģiem – krievu pianistu Pāvelu Koļesņikovu un franču čellistu Aureljēnu Paskālu – diskutējuši ļoti ilgi. "Ilgi par to domājām – arī par to, vai mums vispār to vajag, jo esam trīs ļoti dažādas personības, kas sanākušas kopā, bet

beigās vienojāmies par "Aventure", kas no franču valodas nozīmē – piedzīvojums, meklējumi. Vārdam ir ļoti daudz dažādu nozīmju. Manuprāt, šis vārds mums labi piestāv, lai gan to paši īpaši daudz neizmantojam."

Sarunās Elīna Bukša uzsvērusi, ka viens no iemesliem, kāpēc mūziķi sanākuši kopā, ir radošā brīvība. Tomēr programmā, kas skanēs Liepājā, iekļauta viena vienīga klasika. Kā iespējams tik klasiskā repertuārā atrast radošo brīvību? "Kad būvējām pirmo programmu, nolēmām diezgan strikti - vajadzētu koncentrēties uz kaut ko klasisku, jo kā gan savādāk saprast trio dinamiku, ja ne caur Haidna, Brāmsa, Bēthovena vai Šūberta darbiem? Domāju, tas ir arī ļoti interesants eksperiments, jo mēs

esam izteikti dažādi domājoši – tāpēc tas "mikslis" jebkurā gadījumā sanāk diezgan neordinārs,

tāpēc jūtos vienmēr ļoti svaigi, kad spēlējam kopā. Runa ir par personībām un ķīmiju."