Antonio Vivaldi jeb “Sarkanais priesteris”, kurš šādu iesauku guvis gan savas itālim netipiskās, no ģimenes mantotās, rudās matu krāsas dēļ, gan atsaucoties uz apgūto arodu, ir zināmākais no itāļu baroka mūzikas meistariem. Viņš ir vairāku desmitu operu autors, bagātīgi darbojies arī sakrālās mūzikas žanrā, taču vislielākā nozīme ir Vivaldi veikumam instrumentālajā mūzikā, īpaši – koncertžanra attīstībā. Te viņš radījis vairākus simtus darbu  – un ne jau divsimt, trīssimt, bet tuvāk četriem un pieciem simtiem, no kuriem slavenākais mantojums ir viņa četru koncertu cikls “Gadalaiki”, kam veltīts arī šis “Iztikas minimums”. Par Vivaldi cikla “Gadalaiki” partitūru, atskaņojuma niansēm un citiem svarīgiem aspektiem hrestomātiskajā opusā sarunājass vijolniece Agnese Kanniņa un klavesīniste Ieva Saliete, bet skaņdarba un laika būtiskus faktus īsi ieskicē muzikoloģe Baiba Santa Vanaga.