Termina "pasaules mūzika" autors ir amerikāņu etnomuzikologs Roberts Brauns, kurš pirmo reizi šādu vārdu savienojumu - World Music - lietoja 20. gadsimta 60. gados. 80. gados šo terminu jau sāka izmantot mūzikas industrijas vajadzībām.

Bija nepieciešams nosaukums mūzikas stilam, kas jau eksistēja, taču neatbilda ne folkloras, ne popmūzikas, un arī akadēmiskās mūzikas stilam. Termins "pasaules mūzika" tika lietots plaši, bieži ar to saprotot dažādas parādības, tādēļ mūsu ABC nav vienas konkrētas definīcijas, taču piedāvājam vairākas, ar kurām mēģinām ieskicēt šī mūzikas stila pamata pazīmes.

Viena pasaules mūzikas definīcija varētu būt - mūzika, kurā tiek izmantots kādas tautas etniskās mūzikas materiāls, to kā pašvērtību ievietojot kāda cita mūzikas stila ietvarā, un visbiežāk šis otrs stils ir popmūzika.

Pītera Geibriela, Pola Saimona, Džonija Klega 80. gadu projekti, kuros piedalījās etniskās mūzikas mākslinieki no vairākām pasaules valstīm, piesaistīja klausītāju interesi ārpus Eiropas mūzikai. Šo interesi turpināja pilnveidot un virzīt Pītera Geibriela ierakstu kompānija Real world records, kas izdeva gan tīri etniskās mūzikas ierakstus, gan ierakstus ar gaumīgi aranžētu etnisko mūziku.

Ar pasaules mūzikas terminu bieži tiek apzīmēta arī ārpus Eiropas sastopamā etniskā mūzika, tādējādi aptverot gan japāņu koto, gan indiešu rāgas, gan tibetiešu dziedājumus, kā arī aptverot plašo Okeāniju, tuvos, tālos Austrumus un Āfriku. Tomēr šī informācija ir visapšaubāmākā, jo tādējādi šis jēdziens saplūst ar jēdzieniem "tautas", "tradicionālā" vai "etniskā" mūzika.

Vēl viena definīcija varētu būt, ka tā ir mūsdienu mūzika, izņemot akadēmisko mūziku, kuras izpildījumā tiek izmantoti etniskie instrumenti.

Termins "pasaules mūzika" tiek lietots arvien plašāk, par spīti mūzikas zinātnieku iebildumiem par tā aptuvenību. Ir parādījušies pasaules mūzikas festivāli, izdevniecības un godalgas. Mums tikai atliek izvēlēties sev tuvāko definīciju, vai arī radīt tādu pašam.