Tulkojumā no itāļu valodas opera buffa nozīmē "komiskā opera". Tā radās kā pretstats nopietnajai operai 18.gs. otrajā pusē Neapolē. Tajās liela uzmanība tika pievērsta virtuozitātei, bet nereti tika aizmirsts par mūzikas atbilstību saturam.

Komponists Andrē Gretrī vairāku gadu gaitā neesot pieredzējis nevienas nopietnās operas panākumus. Ja operteātris bijis pārpildīts, tas bijis tikai tāpēc lai dzirdētu kādu izslavētu dziedoni, bet, kad viņš nogājis no skatuves, publika pievērsusies kāršu spēlei, uzkodām vai kam citam. Turpretī opera buffa tūdaļ guva plašu popularitāti, ātri izplatījās Eiropā un izkonkurēja nopietno operu (opera seria) pat no galma teātru skatuvēm.

Komiskajās operās tika izmantota sadzīves tematika, vienkāršas, tautas mūzikai tuvas melodijas, dzīvi, dejiski ritmi un raksturīgi rečetatīvi tautas valodā.

Sākotnēji komiskās operas tika rakstītas kā nelielas viena cēliena intermēdijas, ko izrādīja nopietno operu starpbrīžos.

Nereti sižetā līdzās bagātniekiem nozīmīga vieta ir arī attapīgajiem kalpotājiem. Operas veidotas tā, lai vienkāršie ļaudis varētu sižetā saskatīt līdzības ar savu dzīvi un problēmām. Jo nopietnajās operās nodarbinātas tikai augstās balsis, tad operā buffa netrūkst arī zemo reģistru, kā arī par neatņemamu sastāvdaļu kļuvis basso buffo jeb komiskais bass. Viņu partijām raksturīgas lēcienveida pasāžas un ātrruna, tāpēc dziedātājam vajadzīga laba dikcija.

Buffa operas rakstījis Gaetāno Doniceti, šim žanram pieder arī Domeniko Čimarozas opera "Slepenās laulības", bet stāstus par atjautīgo Figaro komiskajās operās ietvēruši Mocarts un Rosīni. Turklāt Rosīni "Seviļas bārddzinis" guvis tik triumfālus panākumus, ka komponists tūdaļ saņēmis pasūtījumu uzrakstīt jaunu operu.

Līdzīgi kā "Seviļas bārddzinis",  kas tapa 13 dienu laikā, arī tam sekojošā "Pelnrušķīte" nāca gatava nepilna mēneša laikā. Komponēšana padevusies viegli, un Rosīni vislabprātāk strādājis apstākļos, kad apkārt bijusi kņada un pūlis.