Šoreiz atskatāmies uz somu rakstnieces Hellas Vuoljoki piecu lugu ciklu "Niskavuori" Valmieras teātrī - tajā bija skatāmas šādas izrādes: "Akmens ligzda" (1958), "Niskavuori maize" (1964), "Ardievu, Niskavuori" (1968), "Niskavuori saimnieces jaunība" (1973), "Niskavuori Heta" (1974).

Niskavuori sāga ir īsts fenomens latviešu teātrī, jo režisors Pēteris Lūcis turpat 20  gadu periodā Valmieras teātrī iestudējis visas Niskavuori cikla lugas. "Akmens ligzdu” pat divas reizes. Tās nav iestudētas hronoloģiski; iespējams, secību noteicis aktrises, galvenās lomas atveidotājas, vecums. Iespējams, skatītājiem būs atmiņā tā laika tēlotāji. Aktieri, kas piedalījušies šajos iestudējumos, kā svarīgāko min – viss bija pa īstam.  To apliecina arī Valmieras teātra aktrises Ligita Dēvica un Lelde Kalēja.

"Mums ļoti patika gan luga, gan attiecības," atceras Ligita Dēvica.

"Publikai ļoti patika šī izrāde. Lūcis sāka ar "Akmens ligzdu", lai pārbaudītu, kā šīs autores darbu uzņems publika. Lūcis bija vārda meistars, īsto, patieso cilvēcisko attiecību meistars, tāpēc publlika nāca un nāca; visa cikla izrādes bija izpārdotas, mūsu teātris tolaik zēla un plauka," stāsta Lelde Kalēja.

Niskavuori cikla popularitātei skaidrojumu meklē teātra zinātnieks Jānis Siliņš. "Tā fenomens izskaidrojams ar latviešu lasītāja un skatītāja interesi par ziemeļvalstu literatūru. Šis darbs ļoti labi saskanēja ar 50. gadu beigu izjūtu, kad ārkārtīgi dzelžainais, smagais un traģiskais padomju kulta periods bija beidzies un varēja palūkoties uz senajām tradīcijām - seno, turīgo zemnieku, saimnieku, kas daudziem vēl bija labā atmiņā - gan Lūcim, gan Elzai Barūnei."

Ieklausāmies arī 1983. gada radio ierakstā, kurā Māra Ķimele iztaujā režisoru Pēteri Lūci arī par "Niskavuori" ciklu.

"Mēs visi šo darbu mīlējām - kā pratu, tā strādāju. Barūnīte arī ar sirdi un dvēseli strādāja. Kopumā bija piecas lugas - vesela kvintetoloģija," ar smaidu atminas Pēteris Lūcis.

Hella Marija Vuolijoki dzimusi Murrika ir igauņu izcelsmes somu rakstniece, dramaturģe, sarakstījusi 16 lugas, bet visvairāk pazīstama kā cikla "Niskavuori" autore. 60. gadu presē viņas lugas dēvētas kā "somu progresīvā dramaturģija”. Pēc rakstnieces biogrāfijas faktiem zināms, ka viņa pazinusi Bertoldu Brehtu.

"Zināms, ka viņa Brehtam arī literāri palīdzējusi - rakstījusi atsevišķas daļas, dialogus. Vēl interesanti, ka viņai tiek piedēvēta sadarbība ar komunistisko režīmu - ir zināms fakts, ka 1946. gadā Somijas delegācijas pārstāvji braukuši uz Maskavu tikties ar Staļinu, un Vuolijoki toreiz veltījusi Staļinam ļoti cildenus vārdus," zina stāstīt Jānis Siliņš.

Cikla izrāžu iestudējumos Niskavuori saimnieci spēlēja aktrise Elza Barūne un arī Jāņa Siliņa kā skatītāja atmiņas saistās tieši ar šīs aktrises atveidoto Lovisu. "Viņa reizē bija valdonīga un reizē ļoti gādīga. Kad Lūcis viņai piedāvāja šo lomu, uzreiz tā nemaz nedevās rokā. Tikai pakāpeniski mēģināja aprast ar šo situāciju."

Ligita Dēvica piedalījās izrādē "Niskavuori saimnieces jaunība”, spēlējot Malvīni: "Man bija blonda, gaiša parūka. Un palikušas atmiņā emocijas - ka viss bija pa īstam."

Savukārt Lelde Kalēja  spēlējusi divās cikla izrādēs - "Niskavuori Heta" un "Akmens ligzda”. "Man ļoti patika, ka šajos darbos bija spēcīgi sieviešu raksturi, viņas vadīja un valdīja savus vīrus."

Daudziem prātā palikusi arī Ņinas Leimanes bargā saimniece, viņas stingrais un valdonīgais raksturs. Taču arī Dzintras Klētnieces Lovisa bija brīnišķīga. "Tas ir temperaments un raksturs... Lūcis labi uzminēja, kurai aktrisei šī loma jādod un kāpēc," atzīmē Jānis Siliņš. "Lai arī kādas varētu būt pretenzijas pret Pētera Lūča režijas vienkāršību, cikls palika nepārspēts - Valmieras teātris daudz braukāja apkārt un rādīja to visos iespējamos kultūras namos."

Ar "Niskavuori Heta" izbraukuma izrādi Rīgā Leldei Kalējai saistās kāda neaizmirstama epizode...

Vienas saimes dzīve lauku mājās, ritošie notikumi, stipro sieviešu pievilcība un posts, vīriešu gļēvums raisīja skatītāju interesi, un par to arī rakstīja teātra kritiķi.

"Kāds kritiķis par "Niskavuori Heta" rakstījis, ka mūsu sociālismā tas ir aizejošs laiks - kas mums kalpi, kas mums saimnieki. Un paudis izbrīnu, kā tik vienkāršu, mazvērtīgu notikumu daudzums var tā iespaidot skatītāju," teic Jānis Siliņš.

Pirms 10 gadiem - 2007. gadā - kā veltījums Pētera Lūča 100. jubilejai Valmieras teātrī atkal tika iestudēta Vuoljoki "Akmens ligzda jeb Niskavuori sievietes", un režisors šoreiz bija Oļģerts Kroders.