Preses relīzes
Eiropas Raidorganizāciju apvienība norāda uz būtiskiem trūkumiem sabiedrisko mediju likuma koncepcijā
Izvērtējot sabiedrisko mediju likuma koncepciju, Eiropas raidorganizāciju apvienība (European Broadcsting Uninon, EBU) norāda uz būtiskiem trūkumiem dokumenta pamata formulējumos. Tas apstiprina Latvijas Radio nostāju, ka veiksmīga sabiedrisko mediju likumprojekta virzība iespējama, konceptuāli mainot redzējumu un izstrādājot projektu likumā noteiktajā kārtībā, un aicina Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju uzņemties sabiedrisko mediju likumdošanas iniciatīvas turpmākās virzītājas lomu, vispirms lemjot par priekšlikumu par likuma izdošanu, kvalificētas darba grupas izveidi būtiskāko konceptuālo risinājumu izstrādei un tālāk organizējot un koordinējot likuma juridiskā teksta sagatavošanu.
Atbilstoši EBU izvērtējumam trīs galvenie aspekti, kuros likuma koncepcija nonāk pretrunā ar labas pārvaldības praksi un vispārējiem sabiedrisko mediju darbības principiem, ir piedāvātais sabiedrisko mediju pārvaldības modelis, izpratne par sabiedrisko uzdevumu un jautājumi, kas skar sabiedrisko mediju finansējumu.
Pozitīvi vērtējot nodalītas sabiedrisko mediju padomes nepieciešamību, EBU norāda, ka izvirzītos darba mērķus tā varēs sasniegt tikai tad, ja padomei tiks nodotas visas pārvaldības atbildības, nevis sīkāk dalītas sabiedrisko mediju ombuda, divu redakcionālo padomju un divu sabiedrisko konsultatīvo padomju starpā. Mediju valdēm jābūt pilnībā atbildīgām par mediju vadību, ieskaitot atbildību par visu veidoto saturu. EBU nesaredz iespēju efektīvi nodalīt vadības un redakcionālās atbildības. Atzinumā norādīts, ka papildus pārraugošās institūcijas ar lēmumu pieņemšanas spēku radītu risku padarīt lēnāku lēmumu pieņemšanu un vājinātu atbildības, kā arī skaidras hierarhijas trūkuma dēļ radītu konfliktsituācijas norādīto struktūru starpā. Šāds pārraudzības modelis radītu arī nepamatotus papildu administratīvos izdevumus.
EBU eksperti norāda, ka jaunajā likumā ir jābūt skaidrai sabiedriskā pakalpojuma uzdevuma definīcijai, taču šī dokumenta kontekstā tā nedrīkst būt pārāk detalizēta. Definējumam jābūt plašam, lai, mainoties sabiedrības vajadzībām, tas būtu adaptējams jaunajai situācijai, atstājot sīkāku regulējumu citiem, operatīvāk grozāmiem normatīvajiem aktiem, kā tas tiek ievērots lielākajā daļā Eiropas valstu. Atsevišķi koncepcijā piedāvātie jēdzieni ir pārlieku abstrakti un sarežģīti, neradot skaidrību, kā procedūras darbosies praksē. Bažas rada arī likuma koncepcijas punkts, kas definē sabiedrisko pasūtījumu, balstoties uz „tirgus nepilnību konceptu”, kur sabiedriskie mediji nodrošina tikai tādu saturu, ko privātajiem medijiem neizdodas radīt vēlamajā kvalitātē vai daudzumā. Šādu pieeju neatbalsta ne ES likumdošanas, ne starptautiskie standarti. Turklāt šāds definējums radītu sarežģītu juridisku strīdu riskus ar konkurējošiem komercmedijiem, kā arī būtu pretrunā ES valstu praksei.
Finansējuma jautājums vienmēr ir bijis viens no svarīgākajiem aspektiem sabiedrisko mediju veiksmīgā darbībā. EBU norāda, ka pie kritiski zemā finansējuma, kādu no valsts saņem Latvijas sabiedriskie mediji, iziešana no reklāmas tirgus radītu ievērojamu apdraudējumu sabiedrisko mediju stabilai darbībai un to uzdevumu izpildei. Turklāt citu valstu pieredze liecina, ka līdzīgos gadījumos sabiedrisko mediju reklāmas tirgus daļa nonāk nevis pie vietējiem privātajiem medijiem, bet gan galvenokārt lielo interneta uzņēmumu budžetos, līdz ar to likuma koncepcijas autoru viedoklis, ka ar sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus varētu tikt stiprināti vietējie komerciālie mediji ir tikai iluzors pieņēmums.
Ilze Zvaigzne
Latvijas Radio preses sekretāre
Tālr. 67206691; 26322811
E-pasts: ilze.zvaigzne@radio.org.lv