Preses relīzes

Vadošie kandidāti diskutē Eiropas prezidenta priekšvēlēšanu debatēs „Lielā izvēle“, kuras Briselē sarīkoja EuranetPlus

Līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām atlikušas tikai dažas nedēļas, un Euranet Plus ļāva Eiropas iedzīvotājiem nokļūt tuvāk Briselē notiekošajam, rīkojot 2014. gada priekšvēlēšanu debates „Lielā izvēle" un nodrošinot video un audio tiešraides savienojumu ar Euranet partneru stacijām 15 valstīs visā Eiropā.

BRISELE, 2014. gada 29. aprīlis — Četri vadošie kandidāti cīņā par Eiropas Komisijas prezidenta amatu diskutēja par politiku un savu Eiropas nākotnes redzējumu 75 minūtes garās debatēs, kuras rīkoja EuranetPlus radio un televīzijas tīkls. Debates notika Eiropas Parlamentā, Briselē, otrdienas, 29. aprīļa, pēcpusdienā.

Kandidāti — Žans Klods Junkers (Eiropas Tautas partija), Ska Kellere (Zaļie/Eiropas Brīvā alianse), Martins Šulcs (Sociālisti un demokrāti) un Gijs Verhofstats (Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienība) — televīzijas un radio tiešraidē apsprieda piecas jomas. Tēmu izvēli — bezdarbs, taupības pasākumi, imigrācija, enerģētika un finanses — noteica jautājumi, kurus uzdeva žurnālisti no 15 Eiropas valstīm ar video satelīttiešraides, audio tiešraides un iepriekš ierakstītu video starpniecību.

Debatēs piedalījās žurnālisti no EuranetPlus partneru radiostacijām Atēnās, Bīlefeldē, Briselē, Bukarestē, Budapeštā, Lisabonā, Mariborā, Milānā, Parīzē, Rīgā, Sofijā, Tallinā, Valjadolidā, Varšavā un Zagrebā.

Enerģētika

Visi kandidāti bija pret tūlītēju hidropārrāvuma metodes ieviešanu. Ska Kellere (Zaļie) bija pret kodolenerģijas izmantošanu, kā arī hidropārrāvuma metodes izmantošanu gāzes vai naftas ieguvei Eiropā. Nosaucot hidropārraušanu par „netīru" un „nedrošu tehnoloģiju", viņa apgalvoja, ka Eiropas energodrošība ir meklējama vietējos resursos — tādos atjaunojamos energoresursos kā vēja un saules enerģija.

Visi kandidāti atzina, ka ir vajadzīga jauna energoresursu struktūra, un vienīgi Žans Klods Junkers (ETP) apgalvoja, ka šim jautājumam jāpaliek atsevišķu dalībvalstu pārziņā. Gan Kellere, gan Šulcs, gan Verhofstats piekrita, ka ir nepieciešams ar enerģētiku saistīto jautājumu risinājums, lai gan viņiem bija atšķirīgs viedoklis par tā sasniegšanu.

Imigrācija

Galvenie jautājumi bija pārvietošanās Šengenas zonā, Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās Šengenas zonai, Eiropas iedzīvotāju brīva pārvietošanās un imigrācijas „sloga" dalīšana. Martins Šulcs apgalvoja, ka Eiropas Savienībā nav saskaņotu tiesību aktu attiecībā uz imigrāciju. Viņš minēja, ka, izveidojot skaidru tiesisko regulējumu šajā jomā, varētu panākt nozīmīgu uzlabojumu Eiropas imigrācijas problēmu risināšanā. Visi kandidāti piekrita, ka imigrācija ir nepieciešama plaukstošas ekonomikas nodrošināšanai, taču, kad bija jāprecizē, kā varētu finansēt imigrāciju un migrāciju Eiropā un izvairīties no „sociālā tūrisma", viņu domas dalījās.

Taupības pasākumi

Taupības pasākumi, iespējams, bija vispretrunīgākais un strīdīgākais debašu jautājums. Žans Klods Junkers sacīja, ka, lai gan taupības pasākumi ir jāievieš, ir nepieciešams arī sniegt atbalstu sociālajiem pasākumiem, lai mazinātu taupības pasākumu ietekmi. Gan Šulcs, gan Verhofstats iebilda Junkeram, ka galvenā taupības finansējuma ietekme ir kredītu trūkums maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Verhofstats apgalvoja, ka, neuzlabojot mazo un vidējo uzņēmumu piekļuvi kredītiem, Eiropa, iespējams, nekad neizkļūs no ekonomiskās krīzes. Viņš ierosināja vairākus pasākumus, lai nodrošinātu labāku kredītu plūsmu.

Finanses

Diskusijā lielākā uzmanība tika pievērsta Banku savienībai un eiroobligācijām. Junkers sacīja, ka atbalstītu ideju par eiroobligācijām „ideālā pasaulē", tomēr, viņš piebilda, ka šāda pasaule neeksistē un eiroobligāciju ieviešanai šobrīd nebūtu tūlītējas ietekmes uz Eiropas ekonomiku.

Šulcs norādīja, ka Banku savienības regulējums nozīmē to, ka iedzīvotājiem vairs nevajadzēs glābt bankas, jo bankas, viņš sacīja, glābtu bankas. Verhofstats apgalvoja, ka nepieciešams darīt vēl vairāk, konkrēti, ir jānodala investīciju un privāto klientu bankas un to iemaksām banku fondā jābūt atkarīgām no to attiecīgo risku portfeļa.

Ska Kellere norādīja, ka Eiropai ir jāpanāk, lai bankas beigtu parādnieku mitekļu atsavināšanu, joprojām pieprasot maksājumus par hipotekārajiem aizdevumiem, kuri netiek maksāti.

Bezdarbs

Reālas darbvietas. Darbinieku ekspluatācijas izskaušana. Atbilstošu apstākļu izveide nodarbinātības palielināšanai. Tie bija centrālie jautājumi, par kuriem diskutēja debašu dalībnieki. Visi kandidāti norādīja, ka Eiropas nodarbinātības situācijas uzlabošanas pamatā ir kredītu pieejamība mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Lielu Eiropas mēroga projektu izmantošana tika atbalstīta kā darba tirgus stimulēšana līdzeklis.

Tomēr tika uzsvērts, ka bezdarbnieku migrācija un mobilitāte ir ļoti nozīmīgs darba tirgus krīzes pārvarēšanas aspekts. Šulcs un Kellere norādīja, ka visā Eiropā ir pieejams vairāk nekā seši miljoni brīvu darbvietu un līdz ar to būtu jādara daudz vairāk, lai veicinātu Eiropas iedzīvotāju profesionālo mobilitāti.

Verhofstats sacīja, ka Eiropas bezdarbnieku pabalstu sistēma nav nepieciešama, piebilstot, ka, viņaprāt, tas neuzlabos nodarbinātības situāciju Eiropā.

Informāciju sagatavoja:

http://euranetplus-inside.eu/