Ceturtdiena, 2022. gada 11. augusts

Vārda diena: Liega, Olga, Zita, Zigita

Latvijas Sabiedriskie Mediji

Preses relīzes

Latvijas Radio aizvadījis veiksmīgu attīstības gadu

Latvijas Radio kopējie ieņēmumi 2021.gadā bija 11,79 miljoni eiro un kopējās izmaksas 11,95 miljoni eiro, noslēdzot finanšu gadu ar 165,9 tūkstošiem eiro zaudējumu. Valsts dotācija 2021. gadā veidoja 98,4 % no ieņēmumiem jeb 10,89 miljonus eiro, liecina Latvijas Radio auditētais un kapitāldaļu turētāja – Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) – apstiprinātais gada pārskats par 2021. gadu.

 

2021. gada izmaksas galvenokārt veidoja satura veidošanas izmaksas 7,9 miljonu eiro apmērā (66,27%), apraides izmaksas 2,1 miljons eiro (15,59 %) un autoratlīdzības izmaksas 676,2 tūkstošu eiro apmērā (5,7%). Administratīvās izmaksas bija 593 tūkstoši eiro jeb 4,96% no kopējo izmaksu apjoma.

 

Pērn par 41,67%, salīdzinot ar 2020. gadu, palielināts Latvijas Radio investīciju apjoms jeb kapitālieguldījumi. Investīcijām paredzētie līdzekļi novirzīti trīs galvenajos sektoros: tehnoloģiskā aprīkojuma nomaiņai – 217,4 tūkstoši eiro, ierakstu studiju pārveidei, modernizēšanai un rekonstrukcijai – 299,4 tūkstoši  eiro, kā arī ēkas remonta un uzturēšanas darbiem – 191,6 tūkstoši eiro.

 

“Covid-19 pandēmija un tās radītās sekas ietekmēja arī Latvijas Radio finanšu rādītājus. Slimošanas dēļ darbinieku plānotie atvaļinājumi tika atcelti, kā rezultātā pieauga izmaksas uzkrāto atvaļinājumu rezerves fondā. Tāpat nācās atcelt plānotos koncertus, līdz ar to samazinājās pašu ieņēmumi un līdzfinansējums projektiem no sadarbības partneriem. Savukārt, dažādu preču piegāžu un darba izpildes termiņu kavēšanās ietekmēja investīciju plāna apguvi. Rezultātā – L atvijas Radio 2021. gadu noslēdza ar zaudējumiem. Tomēr, kopumā vērtējot, Latvijas Radio finanšu situācija ir stabila, un sabiedrības finansiālā neatkarība nav apdraudēta”, skaidro Latvijas Radio valdes locekle finanšu vadības jautājumos Mārīte Tukiša.

 

Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne uzsver: „Neskatoties uz globālajiem izaicinājumiem, pērn esam spēruši vēl vienu platu soli attīstības virzienā, mērķtiecīgi attīstot gan satura daudzveidību, gan tehnoloģisko segumu un infrastruktūru. Īpašs prieks, ka pandēmijas, līdz ar to sarežģītajos piegāžu apstākļos, varējām pabeigt jaunas multimediju studijas izbūvi Latvijas Radio 4 programmas vajadzībām. Tāpat, attīstot digitālo jomu, izstrādājām jaunu Latvijas Radio lietotni un bagātinājām klausītājiem piedāvāto saturu ar 25 jauniem satura projektiem. Un gandarījums, ka mūsu auditorija to novērtē – Latvijas Radio joprojām ir radio segmenta līderis sasniegtās auditorijas ziņā un piedzīvo strauju izaugsmi digitālā satura patēriņa jomā, īpaši podkāstos.”

 

Latvijas Radio 2021. gadā joprojām bija stabils tirgus līderis starp Latvijas raidstacijām ar 37,9% tirgus daļu. Kopējā Latvijas Radio kanālu sasniegtā auditorija bija 775 tūkstoši klausītāju nedēļā jeb aptuveni puse no Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 16 – 74 gadiem. Auditorijas pētījuma dati liecina, ka visklausītākais radio, vērtējot pēc klausīšanās laika daļas, ir latviešu populārās mūzikas raidstacija “Latvijas Radio 2” (19,6% tirgus daļas), tāpat trešajā vietā ir informatīvi analītiskā programma “Latvijas Radio 1” (9,75% tirgus daļas).

 

Latvijas Radio 2021.gada pārskats pieejams šeit: https://ej.uz/LRFinanses2021

 

2022. gada plāni

 

2022. gada sākumā darbu uzsāka SEPLP ombuds, kā arī ar 2022. gada martu darbu uzsācis Latvijas Radio galvenais redaktors, kura būtiskākais uzdevums ir redakcionālās politikas veidošana.       

2022. gada oktobrī diviem no trim Latvijas Radio valdes locekļiem beidzas pilnvarojuma termiņš, līdz ar to SEPLP būs jāizsludina konkurss uz valdes piekšsēdētāja un valdes locekļa finanšu jautājumos amatiem.

Šogad lielākās plānotās investīcijas ir Latvijas Radio ēkas logu restaurācijas darbi, ko plānots pabeigt 2023. gada rudenī. Tāpat paredzēta kondicionieru uzstādīšana Latvijas Radio ēkas astoņās telpās. Turpinās arī telpu un studiju remontdarbi. 

Lai arī ik gadu Latvijas Radio finansējums pieaug, tomēr tas joprojām atpaliek no vidējā Eiropas sabiedrisko mediju finansēšanas līmeņa. Tāpēc ir būtiski sadarbībā ar SEPLP rast risinājumu sabiedrisko mediju finansēšanas modeļa maiņai, kas nodrošinātu neatkarīgu, atbilstošu un prognozējamu sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu finansējumu un piecu gadu laikā sasniegtu Eiropas vidējam finansējuma līmenim līdzvērtīgu apjomu, tādējādi nodrošinot sabiedrisko mediju politisko neatkarību un darbības pastāvību.

 

Par Latvijas Radio

 

Latvijas Radio ir lielākais programmu producents Latvijā.  Radio veido piecas programmas: Latvijas Radio 1 (trešais klausītākais kanāls Latvijā), Latvijas Radio 2 (visklausītākā radio stacija Latvijā), Latvijas Radio 3 – Klasika (vienīgais klasiskās mūzikas kanāls Latvijā), Latvijas Radio 4 – Doma laukums (kanāls mazākumtautību valodās), jauniešu multimediālā platforma Latvijas Radio 5 – Pieci.lv. Tāpat Latvijas Radio retranslē Latvijas Radio 6 – NABA. Latvijas Radio saturs pēc pieprasījuma pieejams arī podkāstu straumēšanas vietnēs. Tur atrodami vairāk nekā 130 dažādi raidījumi, kas pielāgoti raidierakstu formātam. Tāpat pieejami vairāki oriģinālpodkāsti, kas primāri veidoti digitālajai audio videi. Latvijas Radio saturu iespējams klausīties arī Latvijas Radio mobilajā lietotnē.

 

Papildu informācijai:

Liene Pālēna

Latvijas Radio

Galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste

Tālr.: 26104145

E-pasts: liene.palena@latvijasradio.lv