Preses relīzes
Preses brīvības dienā godinās karā Ukrainā mirušos žurnālistus
Pasaules preses brīvības dienā, 3. maijā, visos Latvijas Radio kanālos tiks atskaņots īpašs audio materiāls, pieminot tos žurnālistus un mediju darbiniekus, kuri, dokumentējot un atspoguļojot Krievijas uzsāktā kara šausmas Ukrainā, ir gājuši bojā. Audio stāsts iekļauj ziņas par desmit žurnālistiem un dokumentālistiem no dažādām pasaules valstīm – Ukrainas, ASV, Īrijas, Krievijas un Lietuvas. Viņu vidū – televīzijas operatori, reportieri, kinodokumentālisti un fotogrāfi. Preses brīvība ir viena no demokrātijas pamatvērtībām – pieminot bojāgājušos kolēģus, Latvijas Radio aicina ikvienu aizdomāties augsto kara cenu, ko visi „maksājam” par dezinformācijas atspēkošanu un brīvības sargāšanu.
Ukrainā bojāgājušo žurnālistu godināšanas iniciatīvu virza Latvijas Radio 4 – Doma laukums sadarbībā ar Ukrainas medijiem. LR4 galvenā redaktore Anna Stroja stāsta, ka doma par nepieciešamību godināt bojāgājušos žurnālistus Ukrainā radās pēc sarunas ar Ukrainas kolēģi: „Viņa atzina, ka strādājot kara apstākļos, var pierast pie visa, izņemot kolēģu nāves. Un tādas jau ir vismaz 16…” Plašāk par iniciatīvu LR4 stāstīs gan 3. maija rīta programmā „Doma laukums”, gan raidījumā „Mediju lauks” īsi pēc plkst. 14.00.
Tikmēr pārējie Latvijas Radio kanāli 3. maijā atskaņos īpašu audio stāstu, kurā par bojāgājušajiem žurnālistiem izsakās viņu tuvinieki un kolēģi. Tos „Media memorial wall” kopprojektam intervējusi Ukrainas televīzijas producente un žurnāliste Tatjana Hrebenika, savukārt latviešu valodas skanējumā ietērpusi Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnāliste Justīne Savitska
Piemiņas audio materiālā iekļauti arī mirušo žurnālistu darbu fragmenti un pēdējie ieraksti sociālajos tīklos. Audio stāstā viņi izkārtoti hronoloģiskā secībā atbilstoši zināmajam nāves vai pazušanas datumam:
Jevgēnijs Sakuns (Ukraina), televīzijas operators, „Kyiv.LIVE”
Romāns Ņežiborecs (Ukraina), video režisors, Čerņihivas telekanāls „Ditinets”
Viktors Dedovs (Ukraina), vecākais operators, Mariupoles „Sigma TV”
Brents Reno (ASV), dokumentālo filmu autors, producents
Maksims Levins (Ukraina), fotogrāfs
Pjērs Zakževskis (Īrija), operators, ASV medijs „Fox News”
Oleksandra Kuvšinova (Ukraina), producente, fiksere, ASV medijs „Fox News”
Oksana Bauļina (Krievija), reportiere, interneta medijs „The Insider”
Mants Kvedaravičs (Lietuva), kinorežisors
Vira Hiriča (Ukraina), radiostacijas „Radio Svoboda” žurnāliste
Piemiņas audio pirmo reizi ēterā izskanēs 3. maijā īsi pēc plkst. 7.00 Latvijas Radio 1 rīta programmā „Labrīt” un atkārtoti programmā „Pēcpusdiena”. Latvijas Radio 2 to atskaņos stundā no plkst. 18.00-19.00, Latvijas Radio 3 – Klasika īsi pēc plkst. 12.00, savukārt Latvijas Radio 5 – Pieci.lv bojāgājušos žurnālistus godinās plkst. 10.05 un plkst. 11.05.
„Lai arī sociālie mediji Ukrainas karu zināmā mērā ļauj vērot tiešsaistē, žurnālistu loma kara atspoguļošanā nav mazinājusies. Spēcīgs kara ierocis ir propaganda un dezinformācija, un tieši žurnālisti ir tie, kas šādos apstākļos sabiedrībai spēj piedāvāt realitātei atbilstošu informāciju. Tie bija profesionāli fotožurnālisti, kuru uzņemtās fotogrāfijas aplidoja pasauli uzreiz pēc Krievijas armijas izvākšanās no Bučas un ļāva uzzināt par tur pastrādātajām zvērībām, būtiski mainot priekšstatus par kara raksturu un Krievijas mērķiem tajā. Riskējot ar savu drošību, Ukrainas kara gaitu un Krievijas noziegumus ir dokumentējuši un turpina dokumentēt arī Latvijas žurnālisti, tai skaitā, Latvijas Radio. Diemžēl vairāki žurnālisti Ukrainas karā ir gājuši bojā, savukārt Krievijas žurnālisti, stāstot patiesību par karu, riskē nonākt cietumā. Tā ir ārkārtīgi augsta cena, ko joprojām nākas maksāt par preses brīvību,” tā Latvijas Radio galvenā redaktore Anita Brauna.
Arī Latvijas Televīzija un sabiedrisko mediju portāls LSM.lv Pasaules preses brīvības dienā, 3. maijā, savos sižetos un publikācijās aktualizēs tēmu par bojāgājušajiem mediju darbiniekiem Ukrainā.
Latvijas Radio 4 – Doma laukums iniciatīva tiek īstenota, sadarbībā ar Ukrainas mediju holdingu „Starlight media group” un „Baltijas mediju izcilības centru”. Iniciatīvas ietvaros 3. maijā tiks publicēta īpaša tīmekļa vietne - http://mediamemorial.in.ua/, apkopojot tuvinieku stāstus un kolēģu liecības.
Par Pasaules preses brīvības dienu
Pasaules preses brīvības dienu atzīmē kopš 1993. gada, kad to iedibināja Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija jeb UNESCO. Šajā dienā UNESCO aicina īpaši godināt žurnālistus, kuri ir atdevuši dzīvību, pildot savus profesionālos pienākumus. Pasaules preses brīvības dienas mērķis ir sekmēt un aizstāvēt brīvu, plurālistisku un neatkarīgu mediju darbu visā pasaulē.
Papildu informācija:
Liene Pālēna
Latvijas Radio
Galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr.: +371 26104145
E-pasts: liene.palena@latvijasradio.lv
