Preses relīzes

Latvijas Radio darbinieku atklātā vēstule

Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei

Valsts Prezidentam

Saeimas priekšsēdētājai

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai

Ministru prezidentei

Kultūras ministrei

Latvijas Žurnālistu asociācijai

Latvijas Žurnālistu savienībai

Ziņu, informatīvo un analītisko raidījumu darbinieku arodbiedrībai

Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību federācijai

Rīga, 06.01.2015.

Latvijas Radio darbinieku atklātā vēstule

Ir pagājušas divas nedēļas kopš Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (turpmāk – Padomes) organizētā konkursa uz Valsts SIA „Latvijas Radio” valdes locekļu amatiem noslēguma. Konkursa rezultāti raisīja neizpratni un pārsteigumu, taču, iegūstot papildu informāciju par tā norisi, kā arī uzzinot jaunās „Latvijas Radio” valdes turpmākās darbības redzējumu, pareizāk, tā trūkumu, šobrīd jo stiprākas kļūst aizdomas, ka Padomes deklarētais mērķis – atrast iespējami spēcīgāko „Latvijas Radio” vadību – nav sasniegts.

Mūsuprāt, „Latvijas Radio” valdes priekšsēdētāja izvēles process, kura norise ir atspoguļota Padomes 2014. gada 22. decembra lēmumā Nr.254 „Par rezultātiem konkursā uz valsts SIA „Latvijas Radio” valdes locekļa amatiem” bija necaurspīdīgs un nedemokrātisks. Konkursa trešajā kārtā Aldis Pauliņš tika izvirzīts kā viens no diviem pretendentiem „Latvijas Radio” valdes locekļa amatam programmu attīstības jautājumos, taču šajā konkursā ar Padomes locekļu balsu vairākumu piekāpās Sigitai Kirilkai. Valdes priekšsēdētāja amatam šajā stadijā tika izvirzīti divi citi kandidāti – Jānis Siksnis un Vita Tērauda. Tikai pēc tam, kad Padome nespēja apstiprināt amatā nevienu no šiem kandidātiem, uz papildu kārtu tika izvirzīts Aldis Pauliņš, kurš tad arī guvis vienbalsīgu Padomes atbalstu.

Nav skaidra motivācija, kāpēc tik īsā laikā Padome mainīja savas domas un apstiprināja kandidātu, kurš iepriekš tika atzīts par vājāku. Turklāt process notika tādā steigā, ka netika ievērots arī pašas Padomes apstiprinātais konkursa nolikums, proti – tā 4.9.punkts: „Pēc katra Padomes balsojuma visi pretendenti tiek informēti par Padomes lēmumu.” Ne Jānis Siksnis, ne Vita Tērauda par papildu kārtu informēti netika un uzzināja vien Padomes gala lēmumu par Alda Pauliņa ievēlēšanu.

Joprojām nav arī skaidrs, kāda īsti ir Alda Pauliņa vīzija un kas ir tie mērķi, kuru ātrāku īstenošanu Padome no viņa kā no jaunā „Latvijas Radio” valdes priekšsēdētāja sagaida. Nevienā no tikšanās reizēm A.Pauliņš uz „Latvijas Radio” darbiniekiem būtiskiem jautājumiem nav spējis atbildēt neko vairāk par vispārīgām, klišejiskām frāzēm.

Vēlamies atgādināt, ka kopš Valsts SIA „Latvijas Radio” izveides tās vadība allaž bijusi uzticēta nozares profesionāļiem ar vērā ņemamu darba pieredzi tajā vai citā radio darbības jomā. Neuzstājam, ka šīs kvalitātes ir „nerakstīts likums” vadītāja izvēlē, taču uzskatām, ka tām ir bijusi būtiska loma, nodrošinot „Latvijas Radio” darbības līdzšinējo stabilitāti, neatkarību un attīstību (jo sevišķi ekstremāla finansējuma samazinājuma situācijā 2009.gadā).

Augstākminētie fakti par konkursa norisi, A.Pauliņa pieredzes trūkums mediju darbā un neskaidrā izpratne par sabiedrisko mediju lomu un mērķi, mūsuprāt, liecina, ka viņš ticis izvēlēts nevis kā spēcīgākais, bet gan Padomei pieņemamākais – mums neizprotamu iemeslu dēļ – kandidāts. Respektīvi – konkursā nav izvēlēts iespējami labākais „Latvijas Radio” valdes priekšsēdētājs.

Kā savas raidorganizācijas patriotiem šāds iznākums mums nav pieņemams. Tāpēc mēs, zemāk parakstījušies „Latvijas Radio” darbinieki (skat. Pielikumu 1), aicinām rīkot atkārtotu konkursu uz valdes priekšsēdētāja amatu, šoreiz nodrošinot tā norises caurspīdīgumu un atklātumu, piemēram, rīkojot pēdējās kārtas kandidātu publisku diskusiju un laikus iepazīstinot sabiedrību ar viņu vīzijām par „Latvijas Radio” nākotni.