Mostamies jaunai dienai, klausoties Rīta retro, noskaidrojot dienas notikumu, ielūkojoties pasākumu afišā un pasaules kultūras ziņu jaunumos

Mostamies jaunai dienai, sveicot jubilārus, uzzinot interesantus faktus rubrikā "Vai zini?", atbildot uz rīta konkursa jautājumu, ieklausoties rīta sarunā un nepiemirstot arī "Klasikas" programmas aktualitātes

Atsākoties arī "Sidraba birzs" sezonai, Dziesmu svētku biedrības valdes loceklis Gints Ceplenieks aicinās neatlikt pieteikšanos Kormūzikas balvai. Starptautiskais Baltijas jūras koru konkurss nu kļuvis par vienu no sešiem kormūzikas konkursa "European Grand Prix" oficilājiem posmiem – par to stāsta konkursa mākslinieciskais vadītājs, diriģents Jānis Ozols, vienlaikus aicinot jau šīs nedēļas nogalē konkursa desmit dalībniekus klausīties klātienē. Ar pirmo kārtas numuru startēs "Sōla": raidījumā diriģents Kaspars Ādamsons raksturo Georga Pelēča radīto konkursa obligāto skaņdarbu. Bet Varnā viens no Eiropas koru "Grand Prix" konkursiem ar kora "Kamēr..." triumfu noslēdzās jau sestdien. Kas vissvarīgākais darbā ar kori ir diriģentam Jurģim Cābulim – arī par to raidījumā.

Koncertzāles "Cēsis" 10 gadu jubilejas svētku koncerts, kas notiks 21. septembrī pulksten 18, atspoguļos divus tās pamatpīlārus un spilgtākās atpazīstamības zīmes – čella skanējumu  un latviešu komponista Pētera Vaska mūziku, bet noslēgsies ar Ludviga van Bēthovena meistardarbu, muzikālu fantāziju, kas ļaus zālei ieskanēties visā tās krāšņumā. Par jubilejas koncertu tad arī runājam ar koncertzāles māksliniecisko vadītāju Inesi Zagorsku un vienu no šī koncerta dalībniekiem – pianistu Daumantu Liepiņu.

Pianists Andrejs Osokins šajā rudenī klausītājiem piedāvās jaunu izciliem latviešu klaviermūzikas komponistiem un viņu atstātajam mantojumam veltītu koncertprogrammu "No Vaska līdz Vītolam. Latviešu klaviermūzikas dižgari". Tās pirmatskaņojums izskanēs 22. septembrī pulksten 16 Ventspils koncertzālē "Latvija", ieskandinot šīs zāles rudens sezonas atklāšanu. Nākamie koncerti gaidāmi Siguldā, Aizkrauklē, Ulbrokā, Ogrē un citviet. Bet jau šodien ar Andreju Osokinu" tiksimies "Neatliekamajā sarunā". 

Atsākoties arī "Sidraba birzs" sezonai, Dziesmu svētku biedrības valdes loceklis Gints Ceplenieks aicinās neatlikt pieteikšanos Kormūzikas balvai. Starptautiskais Baltijas jūras koru konkurss nu kļuvis par vienu no sešiem kormūzikas konkursa "European Grand Prix" oficilājiem posmiem – par to stāsta konkursa mākslinieciskais vadītājs, diriģents Jānis Ozols, vienlaikus aicinot jau šīs nedēļas nogalē konkursa desmit dalībniekus klausīties klātienē. Ar pirmo kārtas numuru startēs "Sōla": raidījumā diriģents Kaspars Ādamsons raksturo Georga Pelēča radīto konkursa obligāto skaņdarbu. Bet Varnā viens no Eiropas koru "Grand Prix" konkursiem ar kora "Kamēr..." triumfu noslēdzās jau sestdien. Kas vissvarīgākais darbā ar kori ir diriģentam Jurģim Cābulim – arī par to raidījumā.

Raidījuma "Mākslas vingrošana" jauno sezonu uzsāk gleznotājs Kaspars Zariņš kopā ar tēlniekiem, dažādu formu meistariem Daini Punduru un Ivaru Drulli. Vai māksla ir izskaidrojama, un kā tajā iemiesot laikmeta sajūtu? Kā nekļūdīties formas izmērā un materiāla izvēlē? Vēl arī par izvēli dzīvot un strādāt Latvijā, attiecībām ar dabu, tuvāku un tālāku vēsturi, mākslas kukaini, kurš iekož jau bērnībā, atklātnīšu komplektiem, sirdi un nerviem…

Trio Nyx – jubilāre, flautiste Anete Toča, vijolniece Tatjana Ostrovska un pianiste Ieva Sarja – ciklā "LNSO kamermūzika" Lielajā ģildē, 2023
Artura Grīnupa, Krista Auznieka, Aigara Raumaņa, Jāņa Lūsēna, Agnetas Krilovas un Aivara Kalēja mūzika

Inese Galante, Sonora Vaice, Mirdza Zīvere, Helmī Stalte, Kārlis Zariņš, Samsons Izjumovs, Ivars Cinkuss, Uģis Roze, Gvido Linga un Niks Matvejevs, Latvijas Radio koris, Mārtiņš Brauns (elektroniskie instrumenti), Valdis Muktupāvels (senie instrumenti), Rīgas Festivāla orķestris un diriģents Normunds Šnē

Igaunijas Nacionālais simfoniskais orķestris un diriģents Olari Eltss Tallinas koncertzālē Estonia, 2023
V. A. Mocarts 41. simfonija Domažorā KV 551 ("Jupiters") un uvertīra operai "Figaro kāzas"

Turpinām raidīt koncertsēriju "Brooklyn Jazz", kas no maija līdz septembrim norit kultūrvietā "M/Darbnīca". Šajā reizē dzirdēsim trompetista Reiņa Puriņa veidotu koncertprogrammu, kas veltīta vienam no leģendārākajiem un ietekmīgākajiem 20. gadsimta mūziķiem – Mailsam Deivisam. Kopā ar Reini muzicēs saksofonists Toms Rudzinskis, pianists Edgars Cīrulis, basists Edvīns Ozols un bundzinieks Rūdolfs Dankfelds. Koncerts "M/Darbnīcā" izskanēja 18. maijā. Lai arī radio ēterā nedzirdēsim trīsdaļīgo koncertu pilnībā (tas ilga vairāk nekā trīs stundas!), iespēja izsekot līdzi dažādiem Deivisa daiļrades posmiem, repertuāram no abiem vēsturiskajiem kvintetu sastāviem un mantojumam no Deivisa devuma 'fusion'  stilistikā saglabāsies. Pirms koncerta – saruna ar Reini Puriņu.

Atsākoties arī "Sidraba birzs" sezonai, Dziesmu svētku biedrības valdes loceklis Gints Ceplenieks aicinās neatlikt pieteikšanos Kormūzikas balvai. Starptautiskais Baltijas jūras koru konkurss nu kļuvis par vienu no sešiem kormūzikas konkursa "European Grand Prix" oficilājiem posmiem – par to stāsta konkursa mākslinieciskais vadītājs, diriģents Jānis Ozols, vienlaikus aicinot jau šīs nedēļas nogalē konkursa desmit dalībniekus klausīties klātienē. Ar pirmo kārtas numuru startēs "Sōla": raidījumā diriģents Kaspars Ādamsons raksturo Georga Pelēča radīto konkursa obligāto skaņdarbu. Bet Varnā viens no Eiropas koru "Grand Prix" konkursiem ar kora "Kamēr..." triumfu noslēdzās jau sestdien. Kas vissvarīgākais darbā ar kori ir diriģentam Jurģim Cābulim – arī par to raidījumā.

Izstāde "Divi ģēniji" Latvijas Arhitektūras muzejā ir veltīta Rīgas pilsētas arhitektiem, kuriem vēl piederēja milzīga personiskā ietekme uz pilsētas attīstības procesiem – Edgaram Pučiņam un Gunāram Asarim. Tomēr – kā mainījušies pilsētas arhitekta uzdevumi pārsimts gadu laikā kopš amata pastāvēšanas? Kā pilsētas attīstība notiek demokrātijas apstākļos? Ciktāl attīstības procesu spēj ietekmēt sabiedrība – dažādas kopienas –, un kad tomēr galavārds jāsaka profesionāļiem? Ar savu viedokli dalās arhitektūras vēsturnieks Jānis Lejnieks un Jānis Dripe, kurš pats ieņēmis pilsētas arhitekta amatu, veidojot pāreju uz jaunu paradigmu.